“Mana Madliena” 2018. gada oktobris

Madlienas ev.-lut. baznīca svin savu 580. jubileju.

Izsenis Madlienas pagasta centrā slejas baznīca, kas vienmēr ir bijusi veldzes, garīguma un atbalsta sniedzēja ceļiniekiem, sasirgušajiem un lūdzējiem. Šodien dievnams ir kļuvis par mūsu dzīves ierastu sastāvdaļu. Vieni tājā iegriežas, citi ikdienā mēro ceļu garām, ik pa laikam paveroties augšup – ar klusu domu, cerību, vēlēšanos. Un tā jau 580 gadus. Tieši tik daudz kopā ar kristīgās draudzes locekļiem, pagasta iedzīvotājiem un vienkārši ticīgiem cilvēkiem atzīmējām š.g. 15. septembrī, pulcējoties jubilejas svētku dievkalpojumā. Gandarījums par to, ka kopā ar mums svētku dievkalpojumu vadīja Viņa eminence arhibīskaps J. Vanags, kuram palīdzēja prāvests Dz. Laugalis un palīgmācītājs V. Cīrulis. Padevība, ticība, līdzcilvēku mīlestība ir tās vērtības, kuras savā sprediķī uzsvēra arhibīskaps. Tās palīdzējušas mūsu tautai saglabāt ticību un cerību gadsimtiem ilgi, saglabāt savu dievnamu, garīgumu un dot spēcinājumu cilvēkiem.

Dievkalpojuma laikā īpaši svinīgā atmosfērā arhibīskaps J. Vanags pasniedza Madlienas baznīcas draudzes vadītājai Rasmai Vērpējai ev.-lut. baznīcas apbalvojumu „Uzticības Vairogs”, ko piešķir par nopelniem draudzes un baznīcas labā. Par nopelniem uzskatāma ilgstoša uzticīga un uzcītīga kalpošana baznīcas un draudzes labā, priekšzīmīga un godīga pienākumu izpilde. Ikviena kalpošana baznīcas, savas draudzes un sabiedrības garīgās izpausmes labā. Draudzes locekļi un klātesošie dalījās savā priekā par Rasmas Vērpējas pašaizliedzīgās kalpošanas augsto novērtējumu. Svētku sveicienam pievienojās arī  Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs O. Atslēdziņš, kultūras nama vadītāja E. Ratmeistere, Madlienas vidusskolas direktors E. Viņķis, K. Kažociņa Madlienas Mūzikas un mākslas skolas direktore V. Ervalde u.c., vēlot spēku un enerģiju draudzei, kas kopj garīgumu tautā un apkārtnes cilvēku sirdīs. Svētku dalībniekiem bija lieliska iespēja noklausīties mākslinieces Evitas Zālītes koncertu un vērot izstādi par Madlienas baznīcas attīstību cauri gadsimtiem.

Madlienas vidusskolas direktors Edgars Viņķis



“Mana Madliena” 2018. gada augusts

2018. gada 15. septembrī Madlienas evaņģēliski luteriskajai baznīcai – 580.

Apdzīvota vieta „Madliena” (vācu: Sissegal) sākusi veidoties jau 13. gadsimtā Livonijas krusta karu laikā pakļautajā Daugavas līvu zemē, kad tika uzcelta viena no pirmajām baznīcām Latvijā. 13.–16. gadsimtā tā bija Rīgas arhibīskapijas Letu gala draudzes novada centrs, vēlāk Pārdaugavas hercogistes, Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas sastāvā. Tagadējā Madlienas pagasta teorija nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā.

Rīgas arhibīskapiem (sākumā bīskapiem) nebija pastāvīga, regulāra karaspēka, tāpēc tika izveidots vasaļu karaspēks. Kas tad bija vasalis? Tā bija persona, kas par militāru dienestu no lielākā feodāļa – zemes kunga jeb senjora – saņēma valdījumā zemi vai citu materiālu labumu. Vasalis savam senjoram deva uzticības zvērestu, vasaļa tiesības tika apstiprinātas lēņa grāmatā. Vasaļa pienākumos parasti ietilpa karadienests, dažādi naudas maksājumi, kā arī pienākums izpirkt senjoru no gūsta gadījumā, ja tas tika sagūstīts. Savukārt senjora pienākumos ietilpa aizstāvēt vasali, viņa mantu un īpašumus. Senākās ziņas par vasaļiem Livonijā ir no 1201. gada. Kā atalgojumu par dienestu bīskapi un arhibīskapi piešķīra lēni. Radās lēņu novadi, kuros saimniekoja vasaļi, bieži vien nerēķinoties ar zemes kungu interesēm.

Tā 1226. gadā bīskaps Alberts izlēņoja Sises upes augšgala novadu vasalim Ungernam Šternbergam (Ungerni – Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta sākuma). Viņš bija 1217. gadā precējies ar Kaupo otro meitu Hedvigu. Ap 1250. gadu arhibīskaps atļāva Sises krastā celt baznīcu, kura tika nosaukta par Magdalēnas baznīcu, jo to uzcēla uz vasaļa mirušās sievasmāsas Kaupo meitas Magdalēnas kapa, kura kalpojusi Rīgā par klostera priekšnieci. Iespējams, ka Magdalēnas vārdā nosauktā baznīca deva arī latvisko nosaukumu ciemam Madliena. Jau zviedru laikos Zviedrijas ķēniņš Kārlis XI devis pārskatu, kurā norādīts Vidzemes teritorijas iedalījums zviedru laikos. Dokumentā ar virsrakstu „Cathalogus aller zu hisigem Kohenchusenschen Distrikte sortierenden Pastorate” 355. lpp. uzrakstītas visas 20 Kokneses iecirkņa draudžu mācītāju muižas ar viņu toreizējām filiālēm. Madlienas baznīca minēta kā Sisegales vai Magdalēnas baznīca („Sisegall oder Magdalenenkirche”).

1438. gadā revīzijas dokumentos Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca jau minēta kā mūra baznīca bez sakristejas. Ziemeļu kara laikā (1713. gadā) baznīca bija uz sabrukšanas robežas, tādēļ pēc kara beigām (1731. gadā) tika sākts baznīcas remonts un sakristejas būvēšana.

1783. gadā tika pārbūvēts tornis, taču tas sabruka tajā pašā gadā. Nākamo torni baznīcai uzcēla 1789. gadā. No 1892. līdz 1893. gadam tika paplašināts baznīcas ģērbkambaris (sakristeja) ziemeļu pusē.

Gadu gaitā baznīca daudz cietusi, bet, pateicoties Dieva žēlastībai, mums ir šī kultūrvēsturiskā ēka, vieta, kur uzņemam Dieva Vārdu. Draudze pateicas Dievam par to, kas jau ir paveikts. Ēka tiek pamazām remontēta, pateicoties ziedotāju atbalstam. Vislielākā pateicība šiem dāsnajiem cilvēkiem.

Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā.

Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ps. 127:2

Baznīcā notiek kristības, iesvētības un laulības, koncerti, darbojas svētdienas skola, katru svētdienu notiek dievkalpojumi. Visi mīļi aicināti piedalīties Madlienas baznīcas 580 gadu jubilejas svinēšanā. Svētku dievkalpojumu vadīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Draudzes pr. – Rasma Vērpēja



LR1 – Latvijas pērles


Re:TV – Kadrs kultūrā



“Mana Madliena” 2015. gada oktobris

ASPAZIJA „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”.

„Teātris latviešiem ir, kur savus labus un nelabus darbus rādām, kur savas tautas pastāvēšanu redzam.”
(Ā.Alunāns)

„Kad tad, ja ne tagad? Un kas cits, ja ne mēs?” Tas brīdis ir noticis, kas liek atkal skaļi vēstīt par lielā teātra atdzimšanu Madlienā. Aspazijas lugas „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” pirmizrāde 2015.gada 14. novembrī Madlienas kultūras namā, režisors Didzis Cauka. Teātra izrāde veltīta Raiņa un Aspazijas 150 jubilejai. Un mēs vēlētos jums atgādināt, ka gada lielākais uzvedums ir nenovērtējama un mūžīga dāvana Madlienai, 2015-to gadu iezīmējot kā Madlienas kultūras nama 50-to jubilejas gadu.

Teātra izrādi „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” vairs nevar nosaukt par amatieru iestudējumu, tas kļuvis par visas Madlienas projektu, un tā ir milzīga atbildība publikas un sabiedrības priekšā. Divus gadus atpakaļ, strādājot pie teātra izrādes, negaidot uzvedums ir kļuvis par lielāko projektu visā Ogres novadā, suminot Raiņa un Aspazijas 150 gadus. Tas ir izdevies brīnums kaut vai tāpēc, ka Valts Kultūrkapitāla fonds neatbalsta amatierteātrus, bet Madlienas projekts tika atbalstīts. Kā jau nojaušat, tie ir neiedomājami lieli finansiālie ieguldījumi, ar kuriem vēl nepietiek, lai uzvedums taptu. Vēl ir vajadzīgs visu, vairāk nekā 30 aktieru un 15 projekta veidotāju, nesavtīgs darbs un milzīgs ieguldījums cēla mērķa labā. Aspazija raksta savās atmiņās: „Nesavtīgs ideālisms ir šīs lugas galvenais idejiskais un līdz ar to ētiskais imperatīvs.” Un mums jāsaka, ka diženās Aspazijas lugā izteiktais vēstījums par cilvēka cēlo dvēseli ir uzrunājis katru Madlienas lielā projekta dalībnieku. Visa komanda, negaidot atlīdzību, uzdevumu pilda kā goda misiju savai zemei, savai Madlienai, pazemīgā cieņā pret latviešu tautas dižgariem.

Velkot paralēles un meklējot teātra tradīciju aizsākumus Madlienā, mēs jums piedāvājam ieskatīties nelielā Madlienas teātra mākslas vēsturē.

No 19.gadsimta 60-tajiem gadiem kā mazas kultūras saliņas – vietējās skolas (Plāteres, Zādzenes un Madlienas) un garā bagātie cilvēki kopā ar turīgajām ģimenēm – Madlienas apvidū sāk veidoties pirmās kultūras zīmes. Skolas tolaik ir lielākās celtnes, kur ir aprīkotas skatuves, kas ļauj nostiprināt teātra mākslas tradīcijas laukos. Tolaik teātri spēlēja katrs latvietis.

1911.gada 11. novembrī durvis ver vaļā Plāteres tautas nams „Austrums”, Latvijā otrais saieta nams lauku teritorijā aiz Vecpiebalgas. Tautas nama darbība plaši pazīstama kā augstas klases kultūras un mākslas nesējs un jo īpašu ievērību izpelnījusies teātra māksla. Katru gadu tiek iestudēti lielformāta teātra uzvedumi un inscenējumi, kurus gandrīz pielīdzināja Latvijas Nacionālā teātra līmenim. Tiek uzvestas latvieši dižgaru lielākās lugas – „Mērnieku laiki”, „Skroderdienas Silmačos”, „Indrāni”. Režisora Pētera Lūča (no 1957.g. līdz 1991.g. Valmieras teātra galvenais režisors) vadībā uzvesta luga „Students vasarā”. Un kopā ar Plāteres labdarības biedrības priekšsēdētāju, skolotāju Antonu Benjamiņu, komponistu Kārli Kažociņu un mūzikas pedagogu, režisoru Eduardu Kažociņu (tolaik Rīgas strādnieku teātra režisors) veidotas spēcīgas teātra un kora tradīcijas.

Vēlāk 1965.gadā, kad jau durvis vaļā vēris Latvijā pirmais lauku kultūras nams – Madlienas kultūras nams, saukts par balto namu, šeit nepārtraukti viesojās galvaspilsētas teātri – Dailes teātris ar Viju Artmani, Liepājas un Valmieras teātri, kas Madlienas kultūras namā pulcēja neiedomājami lielu skatītāju skaitu. Katru reizi zāle bija pārpildīta, un bija nepieciešamas papildus vietas.

Šodien tiek turpinātas teātra tradīcijas, un Madlienas publika alkst pēc teātra izrādēm. Vēl nesen Madlienas amatierteātris nosvinēja 60 gadu jubileju, iestudējot un izrādot Rūdolfa Blaumaņa joku lugu „Trīnes grēki”. Atkārtoti spēlējot izrādi, tepat Madlienā, skatītāju mīlestība pret teātri un latviešu klasikas darbiem bija acīm redzama, zāle atkal bija pārpildīta. Iestudējot lugu „Trīnes grēki”, Madlienas amatierteātra dzīvē notika arī kāds nozīmīgs notikums. Rūdolfs Blaumanis savā lugā katram galvenajam tēlam bija sarakstījis fantastiskas kuplejas. Dailes teātra mūzikas daļas vadītājs, un komponists Juris Vaivods šīm kuplejām sarakstīja mūziku. Un Madlienas amatierteātra aktieriem bija lieliska iespēja iedziedāt „Trīnes grēku” kuplejas Dailes teātra studijā Jura Vaivoda vadībā.

No vēstures zināms, ka diženās Aspazijas luga „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” iestudēta 1927. gadā Dailes teātrī. Tās režisore – Felicita Ertnere. Luga par Madlienas baznīcu esot vienīgais Aspazijas darbs par konkrētu Latvijas pagastu.

Lugas darbība norisinās 12., 13. gadsimtā. Tā rakstīta pēc senas latviešu teikas par Madlienas baznīcu. Aspaziju iedvesmoja un uzrunāja teikas motīvs, ka velni neļauj baznīcu uzcelt līdz laikam, kamēr baznīcā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. Lugas galvenā varone klusā, maigā Madlena (Made) ir upuris, bet lugas gaitā tā top par varoni, kas labprātīgi iet nāvē, lai Madlienā uzceltu baznīcu, kas uzvarētu ļaunos spēkus.

Jānis Sudrabkalns par šo darbu ir izteicies: „Aspazija atgādina par seniem un negrūstošiem gara pamatiem, uz kuriem ceļams katra laikmeta, katra cilvēka darbs.”

Uzvedumam „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” ir jākļūst par notikumu visiem lauku reģionu iedzīvotājiem. Šodien apstākļi ir izveidojušies tā, ka Rīga ir pārsātināta ar kultūras notikumiem un lauku novadi, savukārt pagasti ir stipri nabadzīgi. Amatierteātros pārsvarā tiek iestudētas viduvējas komēdijas. Režisors Didzis Cauka izsakās: „Vēlētos, lai amatierteātros tiktu iestudēti vairāk lielie klasikas darbi ar lielāku pievienoto vērtību. Un ticiet man, ka skatītāji būs un skatīsies!” Šādu dižgaru iestudējumiem ir jākļūst par tautas patriotiskās atdzimšanas daļu, mīlestības un piederības sajūtai savai zemei. Diemžēl cilvēki, sevišķi jaunatne, arvien mazāk jūt piederību savai zemei un dodas prom.

Simboliski Aspazijas luga „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” ir jāiestudē Madlienā. Un šogad, sakrītot ar latviešu tautas dižgaru Raiņa un Aspazijas gadu, saņemot finansiālo un materiālo atbalstu, kā arī pateicoties nesavtīgam cilvēku darbam, luga tiek uzvesta. Izrāde jau ir ceļā pie jums, un šā gada 14. novembrī ar pirmizrādi Madlienā tā nonāks pie jums.

Divus gadus atpakaļ režisora Didža Caukas redzes lokā parādās Aspazijas luga par Madlienas baznīcu. Vēl nedomājot par tās uzvešanu, nakts stundās režisors sāka strādāt pie lielformāta piecu cēlienu lugas, piemērojot to teātra izrādei. Tā vārds pa vārdam, un kauliņi tika mesti. 2014.gada beigās sāk runāt par, toreiz vēl teātra izrādes „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”, projektu. Strādājot pie uzveduma, izrāde ieguva lielāku apjomu un tapa par inscinējumu. Šādā gadījumā ārkārtīgi svarīgs ir uzveduma tehniskais risinājums – dekorācijas, kostīmi, gaismas, mūzika, video materiāli, mikrofoni un tehniskā aparatūra. Visas nepieciešamās izrādes sastāvdaļas prasa iesaistīt papildus iestādes ar finansiālo, materiālo un tehnisko atbalstu. Teātra izrādes režisors kopā ar Madlienas kultūras nama radošo komandu Viestura Lazdiņa vadībā, ar pārliecību spēja pamatot teātra projekta nepieciešamību un atbalstu tieši Madlienai. Šodien ar vislielāko godu un lepnu saucam mūsu atbalstītāju vārdus – Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ogres novada dome, Madlienas pagasta pārvalde, Dailes teātris, Sia „RJK”, Sia „Digitālā Pele”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” un Ogres TV. Paldies sakām arī vietējiem spēkiem – K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas par radošu dalību teātra izrādes tapšanā, kā arī visai Madlienas kultūras nama komandai.

Aspazijas lugā „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” darbojas 45 personāži un ļaužu grupas, kas uzvedumam prasa lielu aktieru sastāvu. Ar Madlienas cilvēkresursiem nepietiek un ir jāpaplašina Madlienas pagasta robežas, iesaistot aktierus un māksliniekus no blakus pagastiem. Kā rezultātā izrāde „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” top kā starppagastu sadraudzības projekts, veicinot Ogres novada lauku teritoriju savstarpējo sadarbību un attīstību. Izrādē piedalās amatierteātru aktieri no 4 pagastiem – Madlienas, Ķeipenes, Suntažiem, Lauberes, un Ogres. Uzvedumā dzīvās mūzikas spēlei, dziesmām un dejām ir iesaistīti Madlienas kultūras nama kolektīvi – jauktais koris „Madliena”, senioru vokālais ansamblis „Tik un Tā”, pūtēju orķestris „Madliena” un jauniešu deju kolektīvs „Daina”. Un iestudējot izrādi ir radies vēl viens sen lolots sapnis par kopīgu Madlienas kultūras nama kolektīvu uzvedumu, kas būtu vērtīgs kultūras produkts, ar ko mēs vēlētos pozicionēt Madlienu visai Latvijai un tās viesiem.

Ievērības cienīgi ir teātra uzveduma veidotāju vārdi, kas veido profesionālu cilvēku komandu:

Režisors – Didzis Cauka (Dailes teātris, Latvijas Radio, Madlienas amatierteātris)

Scenogrāfs – Kristīne Zobena (Latvijas Nacionālā teātris)

Kostīmu māksliniece – Evija Dāboliņa (Vispārējo Dziesmu un deju svētku galvenā kostīmu māksliniece)

Gaismu mākslinieks – Harijs Zālītis (Dailes teātris)

Mūzikas autori – Igors Karņeļuks (komponists), Viesturs Lazdiņš (Ogres novada pūtēju orķestru virsdiriģents un pūtēju orķestra „Madliena” diriģents), Mareks Liepa

Video un skaņu meistars – Mareks Liepa (Madlienas kultūras nama gaismas un skaņas operators), kuram palīdzēs Miks Bičevskis un Agnis Lazdiņš.

Deju iestudētāja, kustību konsultante – Agrita Kaužena (Madlienas kultūras nama jauniešu deju kolektīva „Daina” vadītāja)

Izrādes rekvizītu mākslinieciskais noformējums – K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola

Skatuves montāžas meistars – Gunārs Jēkabsons (Madlienas kultūras nams)

Projekta vadītājs – Viesturs Lazdiņš (Madlienas kultūras nama vadītājs)

Sabiedriskās attiecības, teātra pirmizrādes un izrāžu organizators – Elīna Daugerte (Madlienas kultūras nama pasākumu organizatore)

Mēs ļoti ceram un ticam, ka iesāktais darbs un pienākums pret šiem latviešu tautas dižgariem tiks veiksmīgi īstenots.

Ar cieņu, iestudējuma režisors Didzis Cauka.

Elīna Daugerte Madlienas kultūras nama pasākumu organizatore



“Mana Madliena” 2013. gada oktobris

Svētku dievkalpojums Madlienā – Madlienas evaņģēliski luteriskai baznīcai 575.

“Tādā laikmetā kā šis nesacīt Kristum „nē” jau var šķist liela lieta. Taču ziniet — neviens no jums nav spiests mūžīgi palikt pie sliekšņa. Ikviens cilvēks šai pašā brīdī var sacīt: “Kungs Jēzu, ienāc manī un pārveido manu dzīvi!” (arh. J. Vanags)

8. Septembra svētdienas rīts – saules staru un siltuma pieliets, kā spoža gaisma no debesīm! Tā bija brīnumjauka un svētīga dzimšanas dienas dāvana Madlienas evaņģēliski luteriskai baznīcai savā 575. gadadienā, kā arī skaists mudinājums madlieniešiem mosties un svētdienas rītā doties uz baznīcu. Gaišais rīts un siltie saules stari kā glāsti iepriecināja visus Madlienas draudzes locekļus un svētku dievkalpojuma apmeklētājus.

Madlienas evaņģēliski luteriskai draudzei katra svētdiena tiek pavadīta šajā senajā dievnamā, kas sevī glabā visa Madlienas pagasta nozīmīgākos stāstus, sākot jau ar torni, altāri, ērģelēm un cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši, krituši brīvības cīņās un tikuši iesvētīti, kā, piemēram, rakstnieks Garlībs Merķelis. Madlienas baznīca ir skaistākais un gaišākais nams Madlienā, bet ne jau fasāde ir tā, kas par to liecina, bet gan cilvēki, kuri tajā mitinās un darbojās. Brīnišķīgākais jau ir tas, ka tas ir Dieva nams, kurā gaidīts ir ikviens. Esot Madlienā, man pašai vienmēr ir liels prieks redzēt un sastapt Madlienas evaņģēliski luteriskās draudzes vadītāju Rasmu Vērpēju, kura ar savu gaišo smaidu un labestīgo attieksmi pret visiem, spēj iepriecināt, uzmundrināt, un sirsniņai paliek mājīgi… Ar tikpat gaišu skatienu, pie Madlienas baznīcas Rasma sagaidīja 8. septembra svētku dievkalpojuma apmeklētājus. Kopā ar viņu pie baznīcas durvīm visus sagaida arī Normunds Ševels un, ieejot baznīcā, Lilija Paegle tālāk aicina un iedrošina ieņemt pirmās rindas tuvāk altārim. Jau sperot pirmos soļus pāri baznīcas slieksnim, uz akmeņainās klona grīdas, jutos kā ieejam citā laikmetā. Un, redzot aizpildītās solu rindas, pilnīgi neapzināti, pārņem mājīga sajūta un prieks par Madlienas iedzīvotājiem, kuri rod mierinājumu baznīcā un nepieciešamību pēc Dieva klātbūtnes viņu dzīvē. Šai rītā Madlienas baznīcā uz dievkalpojumu bija ieradušies arī Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Ojārs Atslēdziņš un Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs.

Dieva klātbūtne manā dzīvē ir neatņemama katru dienu, kaut vai apzinoties un pateicoties par šo dienu. Viņa ietekmi uz dzīvē piedzīvoto ir neapšaubāma un tik spēcīgi jūtama. Laikam jau tāpēc tik droša eju uz priekšu. Šī svētdiena un svētku dievkalpojums Madlienā man nozīmēja ļoti daudz, jo tā bija pirmā reize, kad iegāju Madlienas dievnamā un pirmā reize, kad piedalījos luterāņu dievkalpojumā. Man nav svarīgi, kādā baznīcā es atrodos, bet vērtīga ir katra svētdiena, kad esmu baznīcā pie Dieva. Madlienas draudzei un, domāju ikvienam dievkalpojuma dalībniekam, īpaša bija Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga ierašanās uz Madlienas baznīcas 575. dzimšanas dienas svētku dievkalpojumu. Rasma Vērpēja minēja, ka tā jau neesot pirmā reize, kad arhibīskaps ierodas Madlienā, lai piedalītos dievkalpojumā. Dievs vienmēr iekārto tā, lai Jāņa Vanaga ceļš uz Madlienu būtu brīvs. Un mums…, mums tie ir svētki!

Mācītājs, kā personība un viņa uzruna katras svētdienas dievkalpojumā, kā arī attieksme ar kādu viņš vēršas pie saviem cilvēkiem, ir ļoti svarīga un nepieciešama ne tikai ticīgajiem baznīcas apmeklētājiem. Droši varu teikt, ka tādu baznīckungu, kas tikai norāj visus grēcīgos un nosoda laicīgo pasauli, vairs nav neviena. Arī mācītāji dzīvo laikam līdzi un, šodien, katrs no viņiem, pārsteidzošā daudzveidībā ir atradis tik dažādu un plašu pieeju Dieva vēsts sludināšanā, ka, domāju, arvien vairāk cilvēki to sadzird. Šodien mācītāji saskata 20. un 21. gadsimta būtiskākās iezīmes un problēmas, un nenorobežo baznīcu no tām, bet caur Dievu palīdz meklēt izeju, kļūstot par visstiprāko atbalstu daudziem grūtībās nonākušajiem. Protams, tas var piepildīties tikai tad, ja pats cilvēks notic brīnumam un Dieva spēkam… Uz Madlienas baznīcas dzimšanas dienas dievkalpojumu bija ieradušies veseli trīs Dieva sūtīti mācekļi. Vai varat iedomāties, kāds spēks tas ir! Katrs no viņiem nāca priekšā un sniedza mīlestību. Viņu teiktie vārdi bija patiesības pilni, kas neļāva palikt vienaldzīgam nevienam no klātesošajam.

Citēšu dažas arhibīskapa Jāņa Vanaga atziņas, kas palika pie manis, noklausoties svētku sprediķi, un ceru ka Tev tās noderēs:

„…tāpēc šī Madlienas baznīca ir vajadzīga, lai mēs te sastaptos, sastaptos ar Dievu, lai saskatītu Dievu viens otrā…”

„Ja mums ir vajadzība pēc Jēzus Kristus, tas ir ļoti labi. Ja tādas nav, tas ir slikti, jo Dievs ir augšāmcelšanās un dzīvība… Ārsts nav vajadzīgs veselajiem, bet slimajiem, tāpēc ES esmu ar viņiem.”

„Ir laiks, kad jūsu ticība ir auglīga un tiek apdāvināta ar Dieva žēlastībām, bet ir brīži, kad par savu ticību ir jācīnās, laiks, kad nevajag atkāpties no ticības. Dievam ir kāda ticība – cilvēka izpausmē.”

“Nestāsti Dievam, ka tev ir problēmas. Stāsti savām problēmām, ka tev ir Dievs.”

Visu konfesiju baznīcās kā stipra un vienojoša dievkalpojuma tradīcija ir baznīcas dziesmu jeb psalmu – slavas dziesmu, kopīga dziedāšana. Katrai baznīcai dziesmas un to vārdi mazliet atšķiras, tāpēc dziesmas, kas tika dziedātas Madlienas baznīcā man bija nedzirdētas, pat Tēvreize skanēja citādi, bet tas ir tikai tāds sīkums, kas nemazina to burvību un brīnumaino spēku. Spēku, kas nāk no kopīgām lūgšanām un dziesmām, lūdzot un vēršoties pie Dieva. To visu skanīgāku darīja ērģeļmūzika un Madlienas koncertmeistare Ināra Strelkova. Ar savu brīnišķīgo balsi viņa veidoja kopīgo skanējumu un visus iedrošināja dziedāt skaļāk.

Šajā svētku reizē vēlos izteikt lielu pateicību Madlienas mācītājam Vilnim Cīrulim par negurstošo Dieva vēsts sludināšanu madlieniešiem un kalpošanu Madlienas baznīcā. Paldies Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Ikšķiles iecirkņa prāvestam Dzintaram Laugalim, kurš ar smaidu sejā, mirdzošām acīm un atvērtu sirdi vērsās pie Madlienas draudzes un ikviena, kurš šai rītā bija atnācis uz dievkalpojumu. Man palika ļoti silts iespaids par prāvestu, viņš radīja gaišu tēlu ar neizsmeļamu sirsnību, kas, manuprāt, tik ļoti nepieciešama šajā laikmetā it visur un arī Madlienā. Viņa vārdi par cilvēka vērtībām, dzīvi, mērķiem un to nesaraujamo saikni ar Dievu, kādai tai vajadzētu būt, skanēja tik pārliecinoši un aizkustinoši, ka nodomāju: „Tas būtu liels stiprinājums Madlienas iedzīvotājiem, ja prāvests Dzintars Laugalis paviesotos pie mums biežāk”. Varbūt kāds, kas Dievu vēl nepazīst, iedvesmotos svētdienā atnākt uz baznīcu, paklausījies diženā personībā, sajustu, ka esi mīlēts tāds kāds esi un caur to apzinātos, ka šajā pasaulē Tu, neesi viens. Jo, Tu vari daudz vairāk, ja paļaujies uz Dieva svētību katru dienu…

Pēc svētku dievkalpojuma skaistajai Madlienas evaņģēliski luteriskai baznīcai un tās draudzei tika dāvātas daudz brīnišķīgas dāvanas un teikti mīļi vārdi no ciemiņiem, kas bija ieradušies uz gandrīz senākās Latvijas baznīcas 575-to dzimšanas dienu. Arī Madlienas draudze Rasmas Vērpējas un Marutas Viduces Ševeles personās, ar krāsainiem asteru pušķīšiem rokās vēlējās pateikties visiem goda viesiem par ierašanos uz svētkiem un kopīgi pavadīto dievkalpojumu tik kuplā skaitā.

Bet ar to svētki vēl nebeidzās, tam sekoja pārsteigums – svētrīta koncerts, ko sniedza mūziķis Vilnis Daņiļēvičs (Krimulda) un vokāliste Ilona Haņina (Mālpils), kura dziedājusi solo 25 Vispārējo latviešu Dziesmu un 15 Deju svētku noslēguma koncertā Mežaparka estrādē. Trīsdesmit minūtes neviens nerunāja un negrozījās, visi bija aizrauti dziļās pārdomās, ko izraisīja dziesmu vārdi un aizkustināti ar skanīgajām un glāstošajām mākslinieku balsīm.

Un, protams, 8. septembra svētdienas rīts tika noslēgts pie svētku galda, ko bija sarūpējusi Madlienas evaņģēliski luteriskā draudze. Skaists ir fakts, ka galds tika uzklāts baznīcas otrajā stāvā tieši pretī Dievgaldam un altārgleznai, kas visiem šajā mielastā lika justies aicinātiem un piederīgiem pie Dieva galda kā Leonardo da Vinči gleznā „Svētais vakarēdiens”.

Svētdienas rīts bija noslēdzies. Iznākot no baznīcas, cilvēki devās savās gaitās un ar domām jau bija rītdienā, kad sāksies jauna darba nedēļa. Bet viņu gaita bija viegla, sejās redzams smaids un acīs miers, jo bija svētīti un stiprināti visai nākošai nedēļai.

Elīna Daugerte Madlienas kultūras pasākumu organizatore



“Madlienas vēstis” 2012. gada augusts

Skaistākās dienas vasarā.

Kopā ar somu bērniem

Piedzīvojumi uz kuģa, ļavāmies seju apgleznošanai

Pēc Bībeles stundas

Jau 7 gadus Madlienas svētdienas skolas bērnus vieno draudzība ar somu draugiem. 6 gadus mūsu draugi ieradās pie mums Latvijā organizētajās nometnēs, apciemoja mūs ziemā, bet šogad tikām uzaicināti uz nometni Somijā Tā nu 18 Madlienas bērnu 2.VII devās tālajā ceļā. Uztraukums, bailes neziņa. Ceļā pārguruši, bet piedzīvojumu pilni, ieradāmies nometnes vietā. Tikko bijām iebraukuši nometnes teritorijā, viss nogurums bija pazudis, kā ar roku Piedzīvojumi uz kuģa, ļavāmies seju apgleznošanai Pēc Bībeles stundas Kopā ar somu bērniem noņemts. Tikām viesmīlīgi sagaidīti un varējām iekārtoties namiņos, kas atradās jūras krastā.

Iepazīšanās ar somu bērniem, kopīgas rotaļas, spēles.

Katrs rīts sākās ar svētbrīdi un nometnes karoga pacelšanu mastā, vakari noslēdzās ar karoga noņemšanu. Un tā katru dienu. Ekskursija pa atpūtas parku, sportiskās aktivitātes, spēles un rotaļas, Bībeles stundas, peldēšanās, ceļojums pa milzīgajām Karitas un Tāges siltumnīcām, skolas apmeklējums, tikšanās ar atbalstītājiem.

Vakaros bērni rakstīja dienā piedzīvoto. Te minēšu tikai dažu bērnu teikto:

Amanda B. – bija tik skumji aizbraukt, mēs visi tā raudājām.

Monta – mums katram atļāva izvēlēties un paņemt līdzi uz mājām vienu puķi, tas bija ļoti, ļoti forši un mīļi.

Megija – pienākot vakaram, jutu, cik daudz mīlestības esmu saņēmusi pa visu dienu, ejot gulēt, smaidīju no visas sirds.

Luīze – man ļoti patika Bībeles stundas, akmens apgleznošana.

Gerda – man ļoti patika, kad vakaros pie mums nāca somu jaunieši, nodziedāja nakts dziesmiņu un mūs samīļoja.

Monta – man patika, ka varēja tik labi paēst.

Laiks lutināja. Iegūti jauni draugi. Esam vislielāko paldies parādā somu draugiem par mums doto iespēju būt šajā nometnē.

Svētdienas skolas skolotājas Rasma un Edīte



“Madlienas vēstis” 2011. gada augusts

Draudzība un nometnes gada garumā.

Jau deviņpadsmito gadu evanģēliski luteriskā Baznīca saviem svētdienas skolas bērniem, skolotājiem, vecākiem un citiem ar baznīcas dzīvi saistītiem cilvēkiem organizē sadraudzības dienas.

Kopā ar vācu draugiem nometnē pie Rāznas ezera

Šī tradīcija jau saista paaudzes, jo vecāki, kuri paši kādreiz bija svētdienas skolas bērni, tagad kopā ar saviem bērniem dodas uz šīm nometnēm, lai kopīgi atpūstos un izbaudītu sadraudzību ar savu ģimeni un pārējiem nometnes dalībniekiem. Kas veido šo cilvēku kopību un kas ir pamatā šai vienotībai un sadraudzībai tik daudzu gadu garumā? Ja to vaicātu man, – es nedomājot saku – es redzu šajos cilvēkos, viņu rīcībā, uzvedībā un katrā izvēlē Kristu. Jēzu Kristu, kura klātbūtne katrā no šiem cilvēkiem ir tikpat dzīva un reāla kā viņi elpo un kustās. Vienojošais ir katra viena attiecības ar Dievu, Jēzu Kristu, to, kurš spēj izlīdzināt pretējos spēkus, kas mājo mūsos. Šī pieredze cilvēkus vieno. Madlienas evanģēliski luteriskās baznīcas svētdienas skola darbojas jau 19 gadus. Svētdienas skolas bērnu vecāki grib saviem bērniem dot labāko un, ja arī paši visi aktīvi nepiedalās Baznīcas dzīvē, tomēr jūt, ka ļaujot savām atvasēm saņemt kristīgo vēsti, viņi palīdz saviem bērniem iegūt īpašu pieredzi. Madlienas draudzei ir cieša draudzība ar Narpes draudzi Somijā. Šī sadraudzība aizsākās jau 2006. gadā un veiksmīgi turpinās. Turpinās, domāju tādēļ, ka gan Madlienas, gan Narpes draudzi vieno šī īpašā saite – mīlestība uz Dievu un vienotība Viņā. Madlienas bērniem jau pieminētajās svētdienas skolu sadraudzības nometnēs ir iespēja piedalīties pēdējos sešus gadus tieši pateicoties zviedru draugiem Somijā, kuri palīdz segt nometnes izdevumus aktīvākajiem svētdienas skolas bērniem. Šogad svētdienas skolu sadraudzības dienas notika Rēzeknē Latgales jūrmalā – pie Rāznas ezera no 18.-23. jūlijam. Tajās piedalījās vairāk kā simts bērni no daudzām Latvijas draudzēm – Liepājas, Rīgas, Siguldas, Mālpils u.c. No Madlienas šajā nometnē piedalījās 12 bērni un svētdienas skolas skolotājas – Rasma, Edīte un Gunita. Sadraudzības dienas „Rāzna-2011” sākās ar bērnu dievkalpojumu Rēzeknes ev.lut. baznīcā. Dievkalpojumu Rēzeknē un tālāk arī garīgo vadību kā katru gadu uzņēmās mācītājs Gundars Ceipe un evanģēlists Jānis Tolpežņikovs. Nometnē, kā katru gadu katrai dienai bija savs moto, kas bija par vadmotīvu tās dienas svētbrīžiem un tēmu Bībeles studijām. Katru dienu notika rīta, pusdienu un vakara svētbrīži. Dziesma un mūzika ir īpaša dāvana, kas mums ir dota. Daudzi kristieši to novērtē un izmanto savu talantu, lai izpaustu savu mīlestību un maigumu pret savu Radītāju un Atjaunotāju tieši ar mūzikas palīdzību. Gan svētbrīžos, gan mūzikas nodarbībās un koncertos īstu muzikālu baudījumu sniedza komponists Vilnis Daņiļēvičs. Nometnes gaitā viesojās arī viesi ar savu muzikālo sniegumu. Salīdzinoši īsā laikā mums bija iespēja izdzīvot daudz skaistas mūzikas – klausīties klasisko mūziku profesionāļu sniegumā, slavēt pašiem Dievu ar dziesmām, mācīties dziedāt un pēc tam sniegt koncertu pārējiem nometnes dalībniekiem. Bez mūzikas nodarbībām, bērni varēja izvēlēties plašu klāstu radošo darbnīcu, kurās apgūt teātra mākslu, dejošanu, dažādus rokdarbus ( pērļošana, tamborēšana, origami, lakatu siešanu u.c.), zviedru, angļu un latgaliešu valodas nodarbības. Madlienieši bija aktīvākie zviedru valodas studenti, jo bija labs iemesls – kopā ar mums nometnē piedalījās seši zviedru draugi. Ir patīkami, ja vari sasveicināties un pārmīt pāris frāzes ar saviem draugiem viņu valodā. Neiztrūka katras nometnes speciālais piedzīvojums – nakts pārgājiens, kurā bērniem un skolotājiem bija jāveic oriģināli uzdevumi – kura komanda noķers un savāks kastītē vairāk odu, šķēršļu josla, Bībeles pantu zinātāju konkurss, dziedāšana, protams, u.c. Ja paraugās Latvijas kartē, redzams, ka Rāznas ezers ir viens no lielākajiem Latvijā. Ap ezeru ir apskates vērtas vietas. Bijām ekskursijā uz Mākoņkalnu – augstāko kalnu Latgalē, slavas dziesmas Dievam no augstā kalna skanēja tik skaisti, ka pat citi Mākoņkalna ekskursanti nolēma piedalīties mūsu svētbrīdī. Nakts stafetes dalībnieku apbalvošana notika turpat senatnīgā atmosfērā viduslaiku pilsdrupu ēnā – Mākoņkalna estrādē. Daba ap ezeru un sakoptās peldvietas mums ļāva izbaudīt vasarai tik piederīgo nodarbošanos – peldēšanu. Bērni katru mīļu brīdi izmantoja šo iespēju. Bija arī piedzīvojumi – peldvietu pamatiemītnieki – gulbju ģimene nelabprāt gribēja dalīties ar savu teritoriju un dažbrīd mums nācās gaidīt līdz gulbju tētis negribīgi aizslīd ar savu svītu aiz niedrēm. Elpu aizraujošs un slapjš piedzīvojums bija pēkšņā lietus-krusas-vēja ierašanās. Īsais skrējiens spēcīgajā lietū no peldvietas līdz mājiņām vienā mirklī padarīja mūs slapjākus nekā peldoties. Pēc stiprā vēja atvilgušajā, smaržīgajā priežu mežā devāmies pastaigā novērtēt postījumus – nogāztos kokus un atrautos jumtus. Paldies Dievam neviens no vētras netika cietis. Par nometnes sirdi un galveno pasākumu tiek dēvēts nakts dievkalpojums un svētceļojums. Tas patiesi ir tā vērts, lai tajā piedalītos. Tas notiek tā: tiek iekārtotas vairākas t.s. lūgšanu stacijas – izgreznotas ar ziediem un ar aizdegtām svecēm izveidoti kristīgi simboli – krusts, eņģelis, sirds u.c. Nakts svētceļojuma dalībnieki sāk savu gājumu no tuvējās baznīcas ar svētbrīdi 4 km attālumā no gala stacijas nometnē. Katrā stacijā svētceļnieki lāpu gaismā noklausās Dieva vārda lasījumā, skan dziesma, lūgšana par šo vietu, par mums pašiem, par Latvijas tautu un dodamies uz nākamo staciju. Pēdējā galvenā stacijā visi vienojas kopīgā lūgšanā un noslēdz ar skaistākajām slavas dziesmām un miera sveicienu – apskaujot viens otru ar vārdiem – Kristus miers ar tevi. Tie ir labākie vārdi, ko varam veltīt viens otram ikvienā dzīves situācijā… bet nakts atmosfērā tas paliek atmiņā ar īpašu nozīmi. Nometnes noslēgumā bija skaists koncerts, kurā visu radošo darbnīciņu dalībnieki sniedza savu veikumu. Lai gan visapkārt vērpās melni mākoņi, noslēguma koncertā viņi izlēma tikai noskatīties nevis piedalīties. Pēdējā dienā Madlienas svētdienas skolas bērni un zviedru draugi tikās mūsu mazajā sadraudzības vakarā, kurā bērni stāstīja par nometnē piedzīvoto, zviedri – Karita, Tāge un viņu bērni stāstīja par sevi un saviem iespaidiem. Bērni uzdāvināja savus zīmējumus, dziedājām un atvadījāmies kā vēl ciešāki draugi, lai satiktos nākamajā gadā. Draudzība ir ciešāka un ar īpašu garšu tad, ja to vieno Kristus. Tā ir pieredze, kas ir mūsu lielākais ieguvums ne tikai šajā nometnē, bet visa gada un dzīves garumā. Ar avīzes starpniecību sakām vislielāko paldies somu draugiem par mūsu bērniem doto iespēju būt šajā nometnē.

Madlienas sv.skolas skolotājas Gunita, Rasma, Edīte