Sprediķis – 12.06.2022.

Sirsnīgs sveiciens, Kristū mīļotie, Trīsvienības svētku svētdienā! Iet un darboties Kristus aicinājumā un apliecināt Dieva mīlestību savā dzīvē – tas ir ikviena kristīta cilvēka pamudinājums, ko viņš no paša Dieva ir saņēmis. Lai Dievs mūs ikvienu svētī, ka šo aicinājumu spējam realizēt savā dzīvē!

Bet Viņa vienpadsmit mācekļi nogāja uz Galileju, uz to kalnu, kur Jēzus tiem bija pavēlējis. Un, kad tie Viņu redzēja, tie nokrita Viņa priekšā ceļos, bet citi šaubījās. Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: “Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Mt.28,18-20

Šodien svinam Trīsvienības svētkus. Šie ir ceturtie lielākie svētki, Baznīcas gada ritējumā. Kas tie īsti ir par svētkiem, ar ko tie saistās, jo esam novērojuši, ka Baznīcas svētki saistās ar konkrētu notikumu, ar īpašu brīdi, kas aprakstīts Jaunajā Derībā. Mēs zinām Ziemsvētkus, kad Kristus-dzīvā Dieva Dēls ienāk šajā pasaulē. Lieldienas- Kristus Augšāmcelšanās svētki, Vasarsvētki, kurus svinējām pagājušā svētdienā, saistās ar Svētā Gara izliešanos pār mācekļiem, pār Kristus sekotāju draudzi. Par ko vēstī Trīsvienības svētku diena? Trīsvienības svētdiena mums atgādina par vienu vispārēju notikumu – Dievs ir atklājies mums –cilvēkiem. Dievs ir atklājis sevi šai pasaulei. Dieva Trīsvienība – tas liekas kaut kas abstrakts, tik sarežģīts kā tāds grūts un mīklains matemātikas uzdevums. Kā tas ir, ka Dievs ir viens un reizē Dievs ir trīs personas – Tēvs un Dēls un Svētais Gars. Mēs, Kristus mācekļi un sekotāji, visu, kas iesākas, turpinās, noslēdzas, visu, kas notiek ar mums un ap mums, darām trīsvienīgā Tēva un Dēla, un Svētā Gara Vārdā. Šī Dieva nedalāmā Svētā Trīsvienība caurstrāvo mūsu dzīvi – visu mūsu garīgo un materiālo esību. Mēs ikkatrā dievkalpojumā apliecinām: Es ticu uz Dievu Tēvu, Jēzu Kristu, Svēto Garu. Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. 1.Jņ 5:7

Dieva vara ir liela, jo Viņš ir Visuvaldītājs, debess un zemes Radītājs. Tā ir mīlestības vara. Tas, kuram pieder visa vara debesīs un virs zemes, zemu noliecās un nāk pie mums savā mīļajā Dēlā, mūsu Kungā un Pestītājā Jēzū Kristū. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. Jņ 3:16 Šie Vārdi ir Evaņģēlija pamatbūtība – esence, jeb koncentrāts. Jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Jņ 3:17

Tas ir lielais piedāvājums un iespēja! Tikt kristītam, no Dieva pieņemtam, kļūt par Viņa bērnu un ieejot atjaunotā dzīvē kļūt par Kristus mācekli- kristieti! Šis mācekļa ceļš, ļaujoties Dieva Radītāja radīšanas darbam, Pestītāja Jēzus Kristus glābšanai un Svētā Gara svētdarīšanai, tas ir nebeidzams process visa mūža garumā.

Tas nozīmē mācīties un mācīt turēt to, ko Kristus ir pavēlējis. Šodienas Dieva vārds mudina par Dievu domāt ļoti konkrēti un tieši. Jēzus saviem mācekļiem atstāj instrukciju: “… Eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā …” Šo Rakstu vietu daudzi sauc par lielo Dieva uzdevumu. Mēs esam instrumenti, tādi sava veida darba rīki Dieva rokās. Dievs darbojas un arī apliecinās caur mums. Var droši apgalvot, ka mēs ikviens esam, Dieva rokas, kājas, mute un sirds. Ja mēs nesadarbojamies ar Dievu, tad Viņš nevar piepildīt Savu gribu, savu prātu mūsu dzīves telpā. Mūsu Tēvs lūgšanā mēs taču lūdzam: “Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” Arī pie ikviena no mums. Tieši caur paklausīgiem mācekļiem piepildās pravietojumi un atjaunojas Dieva griba uz zemes. Paklausīgs māceklis – tas it tas, kurš dīkā nesēž, bet darbojas ar visu savu dzīvi pagodinādams Dievu. – „ejiet un sludiniet…” tas ir atslēgas vārds Dieva dotajam uzdevumam. Ja mēs neejam – tas nozīmē, ka esam pasīvi un kūtri mācekļi. Paldies Dievam par atsaucīgiem un paklausīgiem mācekļiem. Viņi neslinko, nedzīvo dīkā un garīgā pašapmierinājumā, bet iet un dara. Paklausīgi mācekļi nav vienkārši Dieva vārda klausītāji, bet arī šī vārda darītāji. Viņi pieņem Dieva vārdu un iet, lai piepildītu šo vārdu, un Dievs redzamā veidā darbojas caur viņiem, tā atklādams Sevi, savu mīlestības pilno būtību. Dievs mūs ir darījis par saviem bērniem dāvājot to neizsakāmo un neizmērojamo žēlastību, kas Kristū saņemama. Kristus dotā pavēle pirmajiem mācekļiem ir dota arī mums šodien. – līdz pasaules galam jāskan vēstij par Dieva mīlestību. Atklāt Dieva liecību citiem cilvēkiem. Sakām tas ir grūti, cilvēki neklausās tajā, to grūti pieņem. Mēs šobrīd dzīvojam laikmetā, kad cilvēki visumā no baznīcas atsvešinājušies. Daudzi ir vienaldzīgi, ir arī tādi, kas kristīgo ticību izsmej un nonicina. Kad piedzīvojam grūtības, esam neziņā vai bez padoma, kad garīgie spēki izsīkuši un liekas, ka pasaule mūs tūlīt nomāks, mēs varam gūt spēku un drošību Jēzus sacītajos apsolījuma vārdos: “Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” Pasaules gals vēl nav pienācis un tātad Jēzus aizvien vēl ir pie mums. Protams, mēs viņu nevaram redzēt ar savām miesīgajām acīm un dzirdēt ar ausīm, bet ikviens, kurš Viņu meklē, Viņu arī atrod. Ikviens, kurš viņu lūdz, top uzklausīts. Atrast un piedzīvot Jēzus klātbūtni savā dzīvē – vai tas nav vislielākais ieguvums, vislielākā palīdzība kāda vien var būt – ja, zinām, ka Kristus ir kopā ar mums.

Piedzīvot Jēzus klātbūtni. Tas, kas mūs vienmēr un visur nomierina, uzmundrina un dara stiprus ir Dieva mīlestības klātbūtne mūsu kalpošanā un dzīvē. Iesim tur, kur Dievs mūs aicina un sūta. Ir tik daudz cilvēku, kurus vēl nav aizsniegusi Evaņģēlija vēsts. Varbūt tas ir kāds cilvēks tepat blakus mums ģimenē, kaimiņš vai draugs? Redziet, piedzīvojiet, sajūtiet un saprotiet, ka tas, kas notiek pie jums un tiem ļaudīm, kuri ir jūsu uzrunāti, ir patiess Dieva mīlestības darbs, jo Viņš ir mūsu Tēvs, Pestītājs un Svētdarītājs. Amen.

Osvalds Miglons