Sprediķis – 15.05.2022.

Sirsnīgs sveiciens visiem saules apmirdzētā pavasara dienas rītā! Ir tik patīkami pēc lietainām dienām atkal baudīt saules silto pieskārienu. Tieši tāpat mūsu dvēsele ilgojas pēc Dieva maigā un mīlošā apskāviena. Lai Kunga svētīta jaunā nedēļa, lai piepildās viss iecerētais un nodomātais.

Bet tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis, un neviens jūsu starpā Man nejautā: kurp Tu ej? Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju. Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – jo tie netic Man. Taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Viss, kas Tēvam pieder, pieder Man; tāpēc Es jums sacīju, ka Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. Jņ. 16:5-15

Šī jau ir ceturtā svētdiena pēc Kristus augšāmcelšanās svētkiem. Šīs svētdienas nosaukums ir Cantate Deo – Dziediet tam Kungam. Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu – tā mūs mudina 96. Psalma vārdi, arī Jesajas grāmatas 42. nodaļā tie paši vārdi mūs uzrunā. Visas svētdienas pēc Lieldienu laikā runā par prieku un gavilēm un līksmību. Tik tiešām – mums taču ir par ko priecāties un līksmoties. Kristus – mūsu Kungs un Pestītājs ir augšāmcēlies un dzīvs, grēka, nāves un velna varas pretspēku ir uzvarējis, izārdījis to grēka radīto sienu, kas mūs šķīra no tiešā Dieva tuvuma. Caur Kristu un Viņa dāvāto mīlestības upuri arī mums ikvienam ir dota iespēja būt tiešā un nepastarpinātā Dieva tuvumā kā vēl nekad agrāk. Ja agrāk, grēka un nepaklausības dēļ, bijām ienaidā ar Dievu, tad tagad kopā ar Kristu mēs esam jaunā statusā, saņēmuši grēku piedošanu, atjaunoti miesā un dvēselē, esam kļuvuši par Dieva bērniem, varam būt bērnu attiecībās ar Dievu, savu debesu Tēvu. Tik tiešām, slava un pateicība Dievam, ka varam to visu baudīt un piedzīvot, pateicoties Svētā Gara apskaidrojošai darbībai mūsos.

Caur Kristus mācekļiem, apustuļiem Svētā Gara darbība un dzīvinošais Dieva vārda spēks ir sasniedzis mūsu laikus un tā tas arī turpināsies, kamēr pasaule pastāvēs. Dieva iecerēto nodomu un Viņa svēto darbu cilvēku pestīšanā neviens un nekad nespēs apstādināt, lai kā arī pasaule un visādi tumsas spēki to gribētu apturēt un iznīcināt. Gan Jēzus dzīves laikā, gan arī šodien centieni apspiest Dievu un Viņa paustās patiesības nav mitējušies un ar to kristīgā Baznīca un tās piederīgie ir saskārušies visos tās pastāvēšanas laikos.

Mēs vēl aizvien savos Evaņģēlija teksta lasījumos kavējamies augšistabā, kur Jēzus pēc Sv. Vakarēdiena iestādīšanas atvadās no saviem mācekļiem. Arī šīs svētdienas Evaņģēlija teksts ir no Kunga atvadu runas. Viņš aiziet pie Tēva debesīs, kurš Viņu sūtīja, tomēr Viņa sekotāji nebūs atstāti vieni – Viņš apsola sūtīt Svēto Garu, kas viņus mierinās, vadīs visā patiesībā un aizstāvēs. Jēzus kārtējo reizi pacietīgi tiem izskaidro Dieva rīcības nodomu un šīs pasaules pestīšanas plāna būtību. Jēzus atklāj saviem sekotājiem, ka Viņa redzamā klātbūtne, ko viņiem šobrīd vēl ir iespējams baudīt, tiks aizstāta ar kādu neredzamu, bet tomēr ļoti iedarbīgu spēku – Dieva esamības izpausmes trešo personu – Svēto Garu. Svētais Gars ir Dieva esamību un arī darbību apliecinošs spēks, Kurš darbojas ļoti plašā amplitūdā – gan pie Jēzus uzticamajiem sekotājiem, gan arī pie šīs pasaules ļaudīm, kuri vēl Dievu nepazīst un nav Viņu atzinuši un pieņēmuši. Svētais Gars darbojas mūsu vidū, caur Viņu Dievs ikvienam cilvēkam atklāj patiesību par savu esamību, apliecina Viņa svētos nodomus attiecībā uz katru cilvēku šajā pasaulē, kā arī dāvina savu mieru un mīlestību. Kamēr Jēzus redzamā cilvēka veidā bija šajā pasaulē, tas notika caur Viņa reālo darbību, tagad tas ir Svētā Gara primārais uzdevums. Svētais Gars aizskar un uzrunā cilvēkus caur viņu dziļāko būtību – sirdi un prātu. Svētais Gars mudina cilvēkus ieklausīties Dieva balsī, to atzīt un pieņemt par realitāti un rīkoties saskaņā ar tās norādījumiem. Dzirdēt un saprast ir viena lieta, bet nonākt līdz reālai rīcībai, jau ir pavisam kas cits.

Daudzi cilvēki atzīst, ka ir tik labi un brīnišķīgi baudīt tās patīkamās un nomierinošās sajūtas, ko sniedz ienākšana baznīcā. Izjust un piedzīvot sevī majestātisko Dieva klātesamību un izbaudīt vārdos neaprakstāmo mieru, kas tajā brīdī ieplūst cilvēka esamības dziļākajā slānī – dvēselē. Tas ļauj, kaut uz nelielu brīdi, atslēgties no skarbās un rūpju piesātinātās ikdienas, nedomāt par sāpju un ciešanu smago nastu, kura jānes. Īss un patīkams brīdis, kurā gribētos ilgāk pabūt. Tā jau ir tā skarbā realitāte, ka, izejot no Dieva nama – baznīcas – cilvēku itin drīz pārņem ikdiena ar visu tajā esošo – raizēm, nemieru, neziņu, bailēm un nedrošību. Kā šos skaistos un iedvesmojošos, baznīcā gūtos iespaidus paildzināt, dot tiem tālejošāku darbību un turpinājumu. Tik daudzi to gribētu un vēlētos. Tā priecīgā ziņa ir tā, ka ir iespējama šāda realitāte, tikai uz to ir attiecīgi jāreaģē, jādod pozitīva un apstiprinoša atbilde reālas rīcības izpausmē, ļaujot Dievam, Viņa Svētajam Garam darboties pie mums un ar mums. Tad šī labā, patīkamā un dziļu mieru sniedzošā ietekme, kādu varam baudīt ienākot baznīcā, var kļūt par ikdienas realitāti. Bet te jau sākas grūtības un zināma veida problēmas. Svētā Gara darbība sākotnēji mūs pārsteidz, satriec, pat izraisa sava veida šoka stāvokli. Tā apgāž ar “kājām gaisā” visus mūsu līdzšinējos pieņēmumus un atziņas par labu, skaistu, patiesu un taisnīgu dzīvi. Gars atklāj, ka visa mūsu līdzšinējā sapratne par godīgumu un taisnīgumu, uz labiem darbiem balstīto patiesīgo dzīves veidu ir galīgi aplama un nekam nederīga Dieva taisnīguma atziņas izgaismojumā. Svētais Gars nāk un atklāj trīs būtiskas lietas, kas ir svarīgas katram cilvēkam.

Vispirms Gars sniedz skaidrību par to, kas tad īstenībā ir grēks. No tā brīža, kad bez grēka esošais Dieva Dēls Jēzus Kristus, labprātīgi ir uzņēmis uz sevis visu pasaules grēku un aiznesis to pie krusta staba, upurēdams par to pats sevi, vienīgais grēks, kas tagad nošķir cilvēkus no Dieva valstības, ir neticība.

Vēl Dieva Svētais Gars cilvēcei atklāj to, kas tad patiesībā ir dievišķā taisnība. Kristus ar savu bezgrēcīgo dzīvi, ar krusta nāvi un augšāmcelšanos mums ir sagādājis to taisnību Dieva priekšā, kuras nav mums pašiem un kuru mēs ne ar kādiem līdzekļiem nespējam Dieva priekšā nopelnīt.

Visbeidzot Dieva Gars pasaulei apliecina arī to, kas tad ir tiesa. Tas nozīmē to, ka, sātans, kas pēc Ādama un Ievas grēkā krišanas ir uzkundzējies par valdnieku pār šo pasauli un tur to savā varā un pakļautībā ir piedzīvojis pilnīgu sakāvi. Vecās čūskas galva ir sadragāta pie Jēzus Kristus krusta. Ienaidnieka liktenis ir izlemts – viņš tiek pazudināts mūžīgā nāvē ellē kopā ar visiem saviem kalpiem, Evaņģēlija pretiniekiem un neticīgo pasauli.

Ne vienmēr ir patīkami uzklausīt visu to, ko, Dievs mums caur Svēto Garu saka un atgādina, mudinot mūs uz radikālām un kardinālām izmaiņām mūsu katra dzīvē. Nav viegli cilvēkam izrauties no esošā dzīves veida un tā vietā rast, atzīt un pieņemt pavisam jaunu un neierastu, krasi atšķirīgu no līdzšinējā. Dieva Svētais Gars, kurš zina un atklāj visas lietas nāk mums palīgā un dod spēku un varēšanu to īstenot. Viņa darbības rezultātā līdz nepazīšanai spēj izmainīties ikviena cilvēka dzīve, ja vien cilvēks to vēlas un ir gatavs atsaukties un piekrist Dieva aicinājumam un piedāvājumam: “Nāc, seko man, esi ar mani un Es būšu vienmēr ar tevi!” To apliecina arī šodien dzirdētais Dieva vārds no Jēkaba vēstules: “Viņš mūs no brīvas gribas ir dzemdinājis ar patiesības vārdu,” Tā ir jauna dzīve, jauna realitāte, kas mums Dieva vārdā un sakramentos tiek dota. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā. Tik tiešām, bez Dieva Gara visas dievišķās patiesības, kas ietvertas Rakstu vārdā un Sakramentā paliktu apslēptas. Mēs nezinātu to, kas ir grēks un to, ka visu grēku sakne ir neticība. Mēs nezinātu arī to, kas ir taisnība Dieva priekšā, nedz to, kā mums to iegūt. Mēs nezinātu arī neko par to, ka Dieva Dēls Jēzus ir pagodināts un sēd pie Tēva labās rokas, bet sātans ir notiesāts un gaida to dienu, kad viņa tiesas spriedums tiks īstenots pilnā mērā un viņa vairs nebūs. Par to visu mums liecina Svētais Gars, ko mēs katrs saņēmām savā Kristībā un kas ik dienas turpina nāk pie mums caur Dieva Vārdu. Ieklausies Svētā Gara balsī, jo Viņš vada tevi visā patiesībā. Viņš nerunā no sevis paša, bet ņem no tā, kas pieder Kristum un to mums pasludina caur Svētajiem Rakstiem. Amen.

Osvalds Miglons