Sprediķis – 08.05.2022.

Sirsnīgs sveiciens visiem šajā svētku rītā, kad savās ģimenēs godinām māmiņas – Dieva dotās jaunās dzīvības nesējas šajā pasaulē. Paldies Dievam par katru sievieti – māti. Baznīcas liturģiskajā gaitā šai svētdienai dots nosaukums – Jubilate Deo -Gavilējiet Dievam. Mēs aizvien priecājamies par Kristu un Viņa augšāmcelšanos. Par prieku un tā veidiem šodienas pārdomas.

Vēl mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani atkal redzēsit.” 17 Tad daži no Viņa mācekļiem runāja savā starpā: “Ko Viņš grib teikt ar šiem vārdiem: mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit, un: Es aizeju pie Tēva?” 18 Tie sacīja: “Ko Viņš ar to grib teikt: mazu brīdi? – Mēs nesaprotam, ko Viņš runā!” 19 Jēzus noprata, ka tie gribēja Viņam jautāt, un sacīja viņiem: “Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka Es sacīju: mazu brīdi, un jūs Manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs Mani redzēsit? 20 Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā. 21 Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē. 22 Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. Jņ. 16, 16-22

Mēs dzīvojam pēc Lieldienu laikā un arī attiecīgajām Baznīcas gada svētdienām tādi celsmīgi un iepriecinoši nosaukumi – Gavilējiet, Dziediet, Lūdziet. Katru svētdienu liturģijā aizvien skan šie prieka pilnie vārdi „Kristus ir augšāmcēlies!” Tas nozīmē, ka, Jēzus ir dzīvs un šī vēsts vienmēr nes sev līdzi prieku! Jēzus runā par šo tēmu ar saviem mācekļiem vēl pirms sava Krusta ceļa, pirms savas nāves Golgātas kalnā. Šodienas Dieva vārds to atklāj, tajā mēs lasām: „Jēzus noprata, ka tie gribēja Viņam jautāt un sacīja viņiem: „Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka es sacīju. Mazu brīdi, un jūs mani neredzēsiet, un atkal mazu brīdi, un jūs mani redzēsiet? Patiesi, patiesi es jums saku: „Jūs raudāsiet un sērosiet, bet pasaule priecāsies. Jūs skumsiet, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā!”

Tālāk Jēzus dod ilustrāciju tam, ko Viņš tikko bija teicis: „Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt. Bet kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē. Arī jums tagad ir skumjas, bet Es jūs atkal redzēšu, tad jūsu sirds priecāsies un neviens jums šo prieku neatņems.” Jēzus nebeidz rūpēties par saviem mācekļiem, tos atbalstīt, iedrošināt un stiprināt ticībā. Šie vārdi tiek sacīti, lai mācekļi zinātu, ka viņu Kungs visu redz un zina uz priekšu – ne tikai savas ciešanas un nāvi, bet arī to, kas seko pēc tam, proti, augšāmcelšanos. Mācekļi to vēl tajā brīdī nesaprata, neko par šiem priekšā stāvošiem notikumiem vēl nenojauta, bet viņiem bija jādzird šie mierinājuma vārdi, lai tie būtu viņu prieks un stiprinājums, kad tas viss piepildīsies.

Ir cilvēki, kas uzskata sevi par kristiešiem, bet tik bieži ir drūmi, nomākti un izskatās sarūgtināti, dievišķais miers un prieks nav pamanāms viņos. Kas tam par iemeslu? Vieni ir neapmierināti, jo viņiem šķiet, ka citiem dzīvē veicas labāk nekā viņiem, kādi kurn par to, ka ir Dieva apdalīti un neievēroti. Citi uzskata sevi par nepareizi novērtētiem, jo viņiem netiek izrādīta tāda atzinība un gods, kas, viņuprāt, viņiem pienāktos. Šie cilvēki ir nelaimīgi, jo lietas nenotiek atbilstoši viņu vēlmēm. Bet tas sliktākais jau ir tas, ka šādi cilvēki ievaino ne tikai paši sevi, bet arī pārējiem draudzē kļūst par postu un apgrūtinājumu. Kad sirdī valda pasaulīgas skumjas, tad ticība un mīlestība atkāpjas un Svētais Gars- prieka un miera Gars – tādu ļaužu sirdīs vairs neatrod sev mājvietu.

Patiesam kristietim vajadzētu būt dzīvespriecīgam un pārliecinātam par Dieva labvēlību Kristū pat vislielāko ciešanu un vajāšanu laikā. Cik tas ir apkaunojoši, ja Kristus sekotājs nododas skumjām un sliktam noskaņojumam tikai tāpēc, ka viņa dzīvē daudzas lietas nav notikušas saskaņā ar viņa vēlmēm? Vai tā nav zīme un apliecinājums tam, ka viņā ir notikusi, kāda ticības krīze, kā rezultātā, pasaulīgās tendences ir pārņēmušas viņa sirdi.

Šodienas Jēzus runā vairākkārt atkārtojas Viņa sacītie vārdi: “Mazu brīdi”. Mazu brīdi pavadīt bez Dieva klātbūtnes savā dzīvē. Mācekļi piedzīvoja šādu brīdi un zināja, ko tas nozīmē. Bailes, skumjas, neziņa, bezcerība, kad viss šķiet miris, neatgriezeniski zaudēts un iznīcināts. Kad tumsas vara gāžas pāri, kad viss pasaules ļaunums tiek izgāzts pār Jēzu un Viņa sekotājiem. Jūs skumsiet, bet pasaule priecāsies. Ļauns, iznīcību nesošs, ar ārprātu piesātināts sātanisks prieks. Pasaule priecājas par Dieva nogalināšanu un atmaskojošas patiesības apklusināšanu. Jēzus ir miris, mācekļi skumju pilni, prieks viņos ir pilnīgi apdzisis. Arī mēs ik pa laikam piedzīvojam ko līdzīgu. Bez Jēzus klātbūtnes arī mūsu dzīvē sabrūk viss, daudzi svarīgi jautājumi paliek bez atbildes, dvēsele nespēj gūt mieru un piepildījumu. Bet slava Dievam, ka tikai mazu brīdi valdīs šīs skumjas, bet pēc tam sekos nebeidzams prieks. Kristus ar savu augšāmcelšanos apliecina, ka nav tāda spēka un varas šajā pasaulē, kas Dievu var iznīcināt un Viņa patiesības balsi apklusināt.

Mazu brīdi. Kā to izmērīt, cik tas būs ilgs? 32. neatkarības atjaunošanas gadadienu svinējām šonedēļ. Līdz tam 50 gadus bijām gan fiziskā, gan arī garīgā apspiestībā. Pus gadsimts – tas ir garš laika sprīdis, šīs zemes mērogos skatot. Dieva priekšā tas ir kā viens mirklis, īss laika sprīdis. 90.Ps; 4. Jo tūkstoš gadi Tavās acīs kā vakardiena, kas prom, arī 2. Pēt.3;8. Kungam tūkstoš gadu kā viena diena. Mazie brīži arī mūsu dzīves gaitā. Tās patiesi var būt dažas dienas, iespējams mēneši, vai pat gadi un gadu desmiti. Katram savs laiks. Ar katru no mums Dievs darbojas individuāli, jo ikviens mēs esam īpaši Dieva priekšā. Dievam ir sava konkrēta rīcības programma, kas paredzēta katram no mums. Neviena situācija, neviens dzīves mirklis, kurā esam, Dievam nav apslēpts. Viņš zina, ko mēs domājam, kas mums rūp, kas notiek mūsu sirdīs un dvēselēs, jo Viņš ir mums klāt esošs vienmēr.

Dieva nodoms – sniegt prieku katram cilvēkam. Kā lai mēs iegūstam priecīgu sirdi, ja dzīves realitāte un mūsu ikdiena to itin nemaz neveicina. Jēzus ir prieka cēlonis. Jēzū Kristū ir iegūstams patiesais miers un prieks, ko neviens vairs nevar atņemt. Mācekļi kļuva līksmi savu Kungu redzēdami. Jēzus saka:” Es jūs atkal redzēšu, tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems”. Tas ir prieks, kurš nav atkarīgs no cilvēka. Tas ir prieks, kurš nav atkarīgs no apstākļiem. Tas ir prieks, kurš nav atkarīgs no tā, kā mēs ikviens šobrīd jūtamies. Dievs parāda savu iniciatīvu, Viņš ir tas, kas pirmais nāk pie mums, mūs meklē un atrod. Dzīve Dieva klātbūtnē un Kristus sacītajā apsolījuma vārdā – tā ir dzīvības un prieka pilna dzīve. Arī tad, ja visi ārējie prieka avoti un apstākļi top atņemti un to vairs nav. Kad uzmācas bažas un nedrošība par notikumiem mūsu dzīvē, pat vairāk – kad mūs satrauc notikumi pasaulē, kuri mums atņem tik daudz ko no ierastā un ikdienā pieejamā, kad cenas ir uzkāpušas debesīs un jādomā, kā sevi nodrošināt ar vajadzīgo. Kad esam noraizējušies par šobrīd esošo karu Ukrainā – vai tas neies tālāk, vai neskars arī mūsu valsti? Vai NATO karavīru klātbūtne mūsu valstī ir droša garantija tam, ka mums neuzbruks un mūsu zemi neizpostīs? Tam visam cauri skan Kristus nomierinošie un iepriecinošie apsolījuma vārdi:” Nebīstieties, turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis! Es esmu pie jums ikdienas līdz pat pasaules galam!”

Kad mēs pieredzam grūtības un pārbaudījumus, mums ir iespēja celt skatus augšup un lūkoties uz Jēzu. Kā ticīgi cilvēki mēs allaž varam paturēt prātā visu, ko Kristū esam saņēmuši. Viņā mums ir dota grēku piedošana, mierinājums bēdās, stiprinājums vājībās un palīdzība kārdinājumos. Tāpēc celsim savas acis uz Viņu! Priecāsimies arī tad, ja sirds ir skumju pilna. Dzīvē mēs ne vienmēr varēsim izbēgt no raizēm un skumjām, taču neļausim tām valdīt savā sirdī, tādējādi atņemot mums dzīvesprieku un spēku. Amen.

Osvalds Miglons