Sprediķis – 01.05.2022.

Labrīt visiem un sirsnīgs sveiciens darba svētku dienā. Kristīgās draudzēs šodien svin labā Gana svētdienu. Ir līdz pat mūsu dienām gana amats saglabājies un tas norāda cik tas svarīgs un nozīmīgs. Kristus saka: Es Esmu labais Gans. Par ganiem un mums kā ganāmajām avīm šodienas pārdomas. Lai Dieva svētīta un izdevusies jaunā nedēļa!

“ES ESMU labais Gans. Labais Gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, – un vilks tās nolaupa un izklīdina, jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp. ES ESMU labais Gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens Gans.” (Jņ 10:11-16)

Jēzus sevi sauc par labo Ganu, kurš atdod Savu dzīvību par Savām avīm. Būtiskā lieta, kas atšķir Jēzu Kristu no visiem citiem ganiem, ir Viņa vēlēšanās atdot Savu dzīvību par Savām avīm, un galvenais ir tas, ko šāda Sevis upurēšana dod. Es, piemēram, nezinu nevienu citu, izņemot Jēzu Kristu, kas būtu par mani atdevis savu dzīvību. Turklāt, pat ja tāds cilvēks būtu, tas mani tomēr beigu beigās neglābtu no nāves, bet būtu tikai uz brīdi to attālinājis. Pat vislabākā cilvēka sevis upurēšana citu labā nespēj glābt pārējos no grēka, velna un elles varas. Aicinājums „sekot Viņam” ir visvienkāršākais, tiešākais un spēcīgais aicinājums, ko mēs varam saņemt. To sniedz skaidra balss, ko nevar sajaukt ar citām. Tas Kungs mūs aicina dažādiem vārdiem: „Nāciet pie Manis!”, „Sekojiet Man!”, „Staigājiet ar Mani!” Jēzus min pazīmes, pēc kurām atpazīt Viņa ticīgos. Viņš saka: “Tie klausa Manu balsi un seko Man.” Jā, Jēzus pazīst šīs avis, jo tās pieder Viņam. Ikvienam no mums sev nemitīgi ir jāvaicā: vai es klausos Jēzus balsī? Vai sekoju Viņa balss aicinājumam? Vai ieklausos Viņa vārdos par maniem grēkiem? Vai nāku pie grēknožēlas un atgriešanās? Vai esmu gatavs paklausīt un pieņemt personiski man adresēto pestīšanas un glābšanas piedāvājumu?

Jēzus nāca pasaulē, lai glābtu grēciniekus. Grēki un nepaklausība grauj mūsu attiecības ar Dievu, un teiktais attiecas uz mums visiem. Tieši tāpēc, lai atjaunotu šīs grēka sapostītās un daļēji pat iznīcinātās cilvēka un Dieva personiskās attiecības, Jēzus ir uzņēmies visu mūsu grēku nastu uz sevi un to izpircis un samaksājis šo mums pienākošos sodu par mūsu grēkiem mūsu ikviena vietā. Vai esam patiesi dzirdējuši Viņa balsi un Evaņģēlija vēsti? Jo tikai Viņa glābjošie vārdi spēj modināt ticības dzīvi ikvienā dzirdīgā sirdī. Svētīgs ir cilvēks, kas mācījies pazīt Labā Gana balsi. Tikai tāds skaidri zina, uz ko jāklausās pasaules daudzbalsīgajā jūklī, kas aicina un cenšas piesaistīt mūsu uzmanību. Jēzus balsī ieklausās un to spēj sadzirdēt tie kristieši, kuri ir atgriezušies no grēka ceļiem un ticībā pieņēmuši Jēzus piedāvāto pestīšanas iespējamību. Vai mēs patiešām ticam tam, ka Jēzus ir miris arī par mūsu grēkiem? Nevis vienkārši par kādiem grēkiem, bet par maniem un taviem. Un tādējādi parādīja lielāko pazemību, ko kāds cilvēks (vēl vairāk Dievs) var izdarīt cilvēces un katra cilvēka labā! Vai mēs to apzināmies un saprotam? Ne tikai ar prātu. Vai ielaižam savā sirdī to, ka mums rūp, ko Gans mums saka, un mums ir vēlme sekot Viņam? Vai mēs saucam Jēzu par savu Ganu? Kāds ir mūsu Gans? Lūkas evaņģēlijā mēs varam lasīt Jēzus līdzību par pazudušo avi, ko gans dodas meklēt. Gans atstāj 99 avis, kas pie viņa, un dodas meklēt to, kura pazudusi. Viņš riskē pazaudēt vēl kādu, tomēr viņam rūp avs, kas noklīdusi, un Viņš dodas to meklēt. Viņš to dara tāpēc, ka tās ir Viņa avis. Tās Viņam pieder. Viņš ir šo avju Gans un Saimnieks. Viņš meklē, līdz atrod, un kopā ar draugiem priecājas par avi, kas atrasta. Tāds ir mūsu Gans. Viņš vienmēr meklē pazudušas dvēseles. Dvēseles, kas kaut kur noklīdušas un ir apmaldījušās. Viņš ir tāds, Kurš rūpējas par savām avīm.

Pretēji rīkojas tas gans, kurš ir nolīgts. Tam nerūp avis, jo tās viņam nepieder, viņš rūpējas tikai par to, kā nopelnīt dienišķo maizi. Un, kad nāk vilks, tas atstāj avis un metas bēgt. Arī Baznīcā mēdz būt tādi gani, kas meklē tikai savu labumu un, kad sākas kādas grūtības vai problēmas, atstāj avis un metas bēgt. Vēl trakāk ir tad, kad cilvēki pasaulē seko dažādiem viltus ganiem, kas gan ved cilvēkus kā avis, bet paši īsti nezina, uz kurieni. Tie ir tādi, kuri uz šo avju rēķina iedzīvojas un tad tās pamet. Nolīgtie un viltus mācītāji tā dara, bet – pateicība Dievam! – Viņš mums devis patiesu ganu – Jēzu. Viņš Savas avis nekad nepametīs, paliekot uzticīgs tām līdz galam. Viņš arī zina, kurp tās vest, jo, paklausot Tēvam, Viņš ir kļuvis par ceļu, patiesību un dzīvību.

Varētu jautāt, kā Kristus zina, par kurām avīm Viņam ir jārūpējas? Viņš rūpējas par tām avīm, kuras Viņš pazīst. Viņš tās redz jau pa gabalu. Kāpēc? Tāpēc, ka Viņš ir savienots ar Savu Tēvu – Dievu. Dievs redz mums visiem cauri un zina, kāds ir mūsu sirds stāvoklis, mūsu piederība. Mēs varam ar vārdiem teikt vienu un sirdī domāt otru, bet mums jāzina, ka Dievs mūs pazīst. Jau no mātes miesām Viņš mūs pazīst (Jes.49:1). Tādēļ arī Dēls ir dots par Ganu, jo, līdzīgi kā Tēvs, arī Dēls redz un jūt, kura avs pieder Viņam. Dievs Tēvs Jēzus rokās ir mūs nodevis, ko arī pats Jēzus apstiprina –ikviens, ko Tēvs devis manā rokā nekad neies bojā.

Dievs mums sūta Svēto Garu, kas mums palīdz dzirdēt Tā Kunga balsi. Mums ir jāatsaucas patiesības balsij (Svētajam Garam), kas darbojas mūsos. Ja izvēlamies sadarboties ar Svēto Garu, tad dzirdēsim Gana balsi, jo Svētais Gars mums tāpēc ir atstāts, lai mēs ar Viņa palīdzību varētu būt Gana sekotāji.

Dieva dzīvība atnāk pie mums tad, kad mēs dzirdam Dieva balsi un pakļaujamies šai balsij. Vārds, kuru saka Dievs, ir piepildīts ar spēku un žēlastību, tas atnes mierinājumu un dziedināšanu. Mūsu Dievs ir Mierinātājs. Dievs grib mierināt raudošos un noskumušos. Ikreiz, kad mēs dzirdam Dieva balsi, mēs piepildāmies arī ar ticību, jo mūsu Dievs ir ticības Dievs. Ja mēs savā dzīvē attīstīsim spēju dzirdēt Dieva balsi, tad, pat atrodoties spēcīgu problēmu un satricinājumu vidū, mēs pastāvēsim un nepadosimies. Prasme dzirdēt Dieva balsi palīdzēs mums saskatīt izeju un atrisinājumu, ko Dievs ir sagatavojis un aizvien piedāvā dažādās krīzes situācijās. Jēzus saka: „Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.”(Jāņa 10:27-28). Ar to Jēzus gribēja pateikt, ka nekādi satricinājumi, nekādas problēmas vai apstākļi nespēs izraut Viņa avis no Dieva rokām līdz brīdim, kamēr viņas klausa Dieva balsij.

Jēzus saka, ka Viņam ir vēl citas avis, kas nav no šīs kūts, kuras Viņam vēl jāatved uz šo kūti vai aploku. Ko Jēzus ar šo vēlas pateikt? Ko nozīmē Jēzus vārdi “citas avis… kas nav no šīs kūts?” Šeit Viņš runā par tiem, kuri Jēzu vēl nepazīst, bet savā laikā tiks atvesti pie Viņa. Tie ir cilvēki, kas vēl nav šinī draudzē, bet ir ārpus tās un vēl neseko Labajam Ganam. Jēzum šie cilvēki rūp. Viņa uzdevums ir uzrunāt arī tās avis, kas Viņa balsi vēl nepazīst, un Viņš to dara. Kā Viņš to dara? Caur mums. Caur mūsu draudzi, caur ikvienu citu draudzi, kas atrodas šajā apkaimē. Caur ikvienu ticīgo, gan mūsu draudzē, gan arī citās, jo mēs ikviens esam tās avis, kas seko savam labajam Ganam katrā konkrētā vietā. Caur mums Viņš uzrunā tos, kas Viņa balsi vēl nepazīst. Vai esat pavērojuši aitu ganāmo pulku. Tajā avīm ir savi līderi, barveži, kuri pirmie atsaucas uz gana dotajām komandām vai signāliem un tad viss bars dodas viņām līdz. Vēl ir tik daudz tādu, kuri nepazīst Gana balsi! Lai Dievs mūs lieto, ka varam būt Viņa avis, kas visu pirms jau uzticīgi seko savam labajam Ganam – Jēzum Kristum tādējādi iedrošinot un mudinot arī citus sadzirdēt labā Gana vēsti šajā pasaulē, lai kopā veidotos viens ganāmais pulks, kura Gans ir pats Kristus. Amen.

Osvalds Miglons