“Mana Madliena” 2018. gada augusts

2018. gada 15. septembrī Madlienas evaņģēliski luteriskajai baznīcai – 580.

Apdzīvota vieta „Madliena” (vācu: Sissegal) sākusi veidoties jau 13. gadsimtā Livonijas krusta karu laikā pakļautajā Daugavas līvu zemē, kad tika uzcelta viena no pirmajām baznīcām Latvijā. 13.–16. gadsimtā tā bija Rīgas arhibīskapijas Letu gala draudzes novada centrs, vēlāk Pārdaugavas hercogistes, Zviedru Vidzemes un Vidzemes guberņas sastāvā. Tagadējā Madlienas pagasta teorija nonāca Rīgas arhibīskapijas pakļautībā.

Rīgas arhibīskapiem (sākumā bīskapiem) nebija pastāvīga, regulāra karaspēka, tāpēc tika izveidots vasaļu karaspēks. Kas tad bija vasalis? Tā bija persona, kas par militāru dienestu no lielākā feodāļa – zemes kunga jeb senjora – saņēma valdījumā zemi vai citu materiālu labumu. Vasalis savam senjoram deva uzticības zvērestu, vasaļa tiesības tika apstiprinātas lēņa grāmatā. Vasaļa pienākumos parasti ietilpa karadienests, dažādi naudas maksājumi, kā arī pienākums izpirkt senjoru no gūsta gadījumā, ja tas tika sagūstīts. Savukārt senjora pienākumos ietilpa aizstāvēt vasali, viņa mantu un īpašumus. Senākās ziņas par vasaļiem Livonijā ir no 1201. gada. Kā atalgojumu par dienestu bīskapi un arhibīskapi piešķīra lēni. Radās lēņu novadi, kuros saimniekoja vasaļi, bieži vien nerēķinoties ar zemes kungu interesēm.

Tā 1226. gadā bīskaps Alberts izlēņoja Sises upes augšgala novadu vasalim Ungernam Šternbergam (Ungerni – Šternbergi ir sena vācbaltiešu dzimta, kas Livonijā zināma kopš 13. gadsimta sākuma). Viņš bija 1217. gadā precējies ar Kaupo otro meitu Hedvigu. Ap 1250. gadu arhibīskaps atļāva Sises krastā celt baznīcu, kura tika nosaukta par Magdalēnas baznīcu, jo to uzcēla uz vasaļa mirušās sievasmāsas Kaupo meitas Magdalēnas kapa, kura kalpojusi Rīgā par klostera priekšnieci. Iespējams, ka Magdalēnas vārdā nosauktā baznīca deva arī latvisko nosaukumu ciemam Madliena. Jau zviedru laikos Zviedrijas ķēniņš Kārlis XI devis pārskatu, kurā norādīts Vidzemes teritorijas iedalījums zviedru laikos. Dokumentā ar virsrakstu „Cathalogus aller zu hisigem Kohenchusenschen Distrikte sortierenden Pastorate” 355. lpp. uzrakstītas visas 20 Kokneses iecirkņa draudžu mācītāju muižas ar viņu toreizējām filiālēm. Madlienas baznīca minēta kā Sisegales vai Magdalēnas baznīca („Sisegall oder Magdalenenkirche”).

1438. gadā revīzijas dokumentos Madlienas evaņģēliski luteriskā baznīca jau minēta kā mūra baznīca bez sakristejas. Ziemeļu kara laikā (1713. gadā) baznīca bija uz sabrukšanas robežas, tādēļ pēc kara beigām (1731. gadā) tika sākts baznīcas remonts un sakristejas būvēšana.

1783. gadā tika pārbūvēts tornis, taču tas sabruka tajā pašā gadā. Nākamo torni baznīcai uzcēla 1789. gadā. No 1892. līdz 1893. gadam tika paplašināts baznīcas ģērbkambaris (sakristeja) ziemeļu pusē.

Gadu gaitā baznīca daudz cietusi, bet, pateicoties Dieva žēlastībai, mums ir šī kultūrvēsturiskā ēka, vieta, kur uzņemam Dieva Vārdu. Draudze pateicas Dievam par to, kas jau ir paveikts. Ēka tiek pamazām remontēta, pateicoties ziedotāju atbalstam. Vislielākā pateicība šiem dāsnajiem cilvēkiem.

Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā.

Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā. Ps. 127:2

Baznīcā notiek kristības, iesvētības un laulības, koncerti, darbojas svētdienas skola, katru svētdienu notiek dievkalpojumi. Visi mīļi aicināti piedalīties Madlienas baznīcas 580 gadu jubilejas svinēšanā. Svētku dievkalpojumu vadīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Draudzes pr. – Rasma Vērpēja