“Mana Madliena” 2015. gada oktobris

ASPAZIJA „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”.

„Teātris latviešiem ir, kur savus labus un nelabus darbus rādām, kur savas tautas pastāvēšanu redzam.”
(Ā.Alunāns)

„Kad tad, ja ne tagad? Un kas cits, ja ne mēs?” Tas brīdis ir noticis, kas liek atkal skaļi vēstīt par lielā teātra atdzimšanu Madlienā. Aspazijas lugas „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” pirmizrāde 2015.gada 14. novembrī Madlienas kultūras namā, režisors Didzis Cauka. Teātra izrāde veltīta Raiņa un Aspazijas 150 jubilejai. Un mēs vēlētos jums atgādināt, ka gada lielākais uzvedums ir nenovērtējama un mūžīga dāvana Madlienai, 2015-to gadu iezīmējot kā Madlienas kultūras nama 50-to jubilejas gadu.

Teātra izrādi „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” vairs nevar nosaukt par amatieru iestudējumu, tas kļuvis par visas Madlienas projektu, un tā ir milzīga atbildība publikas un sabiedrības priekšā. Divus gadus atpakaļ, strādājot pie teātra izrādes, negaidot uzvedums ir kļuvis par lielāko projektu visā Ogres novadā, suminot Raiņa un Aspazijas 150 gadus. Tas ir izdevies brīnums kaut vai tāpēc, ka Valts Kultūrkapitāla fonds neatbalsta amatierteātrus, bet Madlienas projekts tika atbalstīts. Kā jau nojaušat, tie ir neiedomājami lieli finansiālie ieguldījumi, ar kuriem vēl nepietiek, lai uzvedums taptu. Vēl ir vajadzīgs visu, vairāk nekā 30 aktieru un 15 projekta veidotāju, nesavtīgs darbs un milzīgs ieguldījums cēla mērķa labā. Aspazija raksta savās atmiņās: „Nesavtīgs ideālisms ir šīs lugas galvenais idejiskais un līdz ar to ētiskais imperatīvs.” Un mums jāsaka, ka diženās Aspazijas lugā izteiktais vēstījums par cilvēka cēlo dvēseli ir uzrunājis katru Madlienas lielā projekta dalībnieku. Visa komanda, negaidot atlīdzību, uzdevumu pilda kā goda misiju savai zemei, savai Madlienai, pazemīgā cieņā pret latviešu tautas dižgariem.

Velkot paralēles un meklējot teātra tradīciju aizsākumus Madlienā, mēs jums piedāvājam ieskatīties nelielā Madlienas teātra mākslas vēsturē.

No 19.gadsimta 60-tajiem gadiem kā mazas kultūras saliņas – vietējās skolas (Plāteres, Zādzenes un Madlienas) un garā bagātie cilvēki kopā ar turīgajām ģimenēm – Madlienas apvidū sāk veidoties pirmās kultūras zīmes. Skolas tolaik ir lielākās celtnes, kur ir aprīkotas skatuves, kas ļauj nostiprināt teātra mākslas tradīcijas laukos. Tolaik teātri spēlēja katrs latvietis.

1911.gada 11. novembrī durvis ver vaļā Plāteres tautas nams „Austrums”, Latvijā otrais saieta nams lauku teritorijā aiz Vecpiebalgas. Tautas nama darbība plaši pazīstama kā augstas klases kultūras un mākslas nesējs un jo īpašu ievērību izpelnījusies teātra māksla. Katru gadu tiek iestudēti lielformāta teātra uzvedumi un inscenējumi, kurus gandrīz pielīdzināja Latvijas Nacionālā teātra līmenim. Tiek uzvestas latvieši dižgaru lielākās lugas – „Mērnieku laiki”, „Skroderdienas Silmačos”, „Indrāni”. Režisora Pētera Lūča (no 1957.g. līdz 1991.g. Valmieras teātra galvenais režisors) vadībā uzvesta luga „Students vasarā”. Un kopā ar Plāteres labdarības biedrības priekšsēdētāju, skolotāju Antonu Benjamiņu, komponistu Kārli Kažociņu un mūzikas pedagogu, režisoru Eduardu Kažociņu (tolaik Rīgas strādnieku teātra režisors) veidotas spēcīgas teātra un kora tradīcijas.

Vēlāk 1965.gadā, kad jau durvis vaļā vēris Latvijā pirmais lauku kultūras nams – Madlienas kultūras nams, saukts par balto namu, šeit nepārtraukti viesojās galvaspilsētas teātri – Dailes teātris ar Viju Artmani, Liepājas un Valmieras teātri, kas Madlienas kultūras namā pulcēja neiedomājami lielu skatītāju skaitu. Katru reizi zāle bija pārpildīta, un bija nepieciešamas papildus vietas.

Šodien tiek turpinātas teātra tradīcijas, un Madlienas publika alkst pēc teātra izrādēm. Vēl nesen Madlienas amatierteātris nosvinēja 60 gadu jubileju, iestudējot un izrādot Rūdolfa Blaumaņa joku lugu „Trīnes grēki”. Atkārtoti spēlējot izrādi, tepat Madlienā, skatītāju mīlestība pret teātri un latviešu klasikas darbiem bija acīm redzama, zāle atkal bija pārpildīta. Iestudējot lugu „Trīnes grēki”, Madlienas amatierteātra dzīvē notika arī kāds nozīmīgs notikums. Rūdolfs Blaumanis savā lugā katram galvenajam tēlam bija sarakstījis fantastiskas kuplejas. Dailes teātra mūzikas daļas vadītājs, un komponists Juris Vaivods šīm kuplejām sarakstīja mūziku. Un Madlienas amatierteātra aktieriem bija lieliska iespēja iedziedāt „Trīnes grēku” kuplejas Dailes teātra studijā Jura Vaivoda vadībā.

No vēstures zināms, ka diženās Aspazijas luga „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” iestudēta 1927. gadā Dailes teātrī. Tās režisore – Felicita Ertnere. Luga par Madlienas baznīcu esot vienīgais Aspazijas darbs par konkrētu Latvijas pagastu.

Lugas darbība norisinās 12., 13. gadsimtā. Tā rakstīta pēc senas latviešu teikas par Madlienas baznīcu. Aspaziju iedvesmoja un uzrunāja teikas motīvs, ka velni neļauj baznīcu uzcelt līdz laikam, kamēr baznīcā nebūs iemūrēta dzīva jaunava. Lugas galvenā varone klusā, maigā Madlena (Made) ir upuris, bet lugas gaitā tā top par varoni, kas labprātīgi iet nāvē, lai Madlienā uzceltu baznīcu, kas uzvarētu ļaunos spēkus.

Jānis Sudrabkalns par šo darbu ir izteicies: „Aspazija atgādina par seniem un negrūstošiem gara pamatiem, uz kuriem ceļams katra laikmeta, katra cilvēka darbs.”

Uzvedumam „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” ir jākļūst par notikumu visiem lauku reģionu iedzīvotājiem. Šodien apstākļi ir izveidojušies tā, ka Rīga ir pārsātināta ar kultūras notikumiem un lauku novadi, savukārt pagasti ir stipri nabadzīgi. Amatierteātros pārsvarā tiek iestudētas viduvējas komēdijas. Režisors Didzis Cauka izsakās: „Vēlētos, lai amatierteātros tiktu iestudēti vairāk lielie klasikas darbi ar lielāku pievienoto vērtību. Un ticiet man, ka skatītāji būs un skatīsies!” Šādu dižgaru iestudējumiem ir jākļūst par tautas patriotiskās atdzimšanas daļu, mīlestības un piederības sajūtai savai zemei. Diemžēl cilvēki, sevišķi jaunatne, arvien mazāk jūt piederību savai zemei un dodas prom.

Simboliski Aspazijas luga „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” ir jāiestudē Madlienā. Un šogad, sakrītot ar latviešu tautas dižgaru Raiņa un Aspazijas gadu, saņemot finansiālo un materiālo atbalstu, kā arī pateicoties nesavtīgam cilvēku darbam, luga tiek uzvesta. Izrāde jau ir ceļā pie jums, un šā gada 14. novembrī ar pirmizrādi Madlienā tā nonāks pie jums.

Divus gadus atpakaļ režisora Didža Caukas redzes lokā parādās Aspazijas luga par Madlienas baznīcu. Vēl nedomājot par tās uzvešanu, nakts stundās režisors sāka strādāt pie lielformāta piecu cēlienu lugas, piemērojot to teātra izrādei. Tā vārds pa vārdam, un kauliņi tika mesti. 2014.gada beigās sāk runāt par, toreiz vēl teātra izrādes „Madlienas baznīcas torņa cēlējs”, projektu. Strādājot pie uzveduma, izrāde ieguva lielāku apjomu un tapa par inscinējumu. Šādā gadījumā ārkārtīgi svarīgs ir uzveduma tehniskais risinājums – dekorācijas, kostīmi, gaismas, mūzika, video materiāli, mikrofoni un tehniskā aparatūra. Visas nepieciešamās izrādes sastāvdaļas prasa iesaistīt papildus iestādes ar finansiālo, materiālo un tehnisko atbalstu. Teātra izrādes režisors kopā ar Madlienas kultūras nama radošo komandu Viestura Lazdiņa vadībā, ar pārliecību spēja pamatot teātra projekta nepieciešamību un atbalstu tieši Madlienai. Šodien ar vislielāko godu un lepnu saucam mūsu atbalstītāju vārdus – Valsts Kultūrkapitāla fonds, Ogres novada dome, Madlienas pagasta pārvalde, Dailes teātris, Sia „RJK”, Sia „Digitālā Pele”, Ogres novada attīstības fonds „O divi” un Ogres TV. Paldies sakām arī vietējiem spēkiem – K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skolas par radošu dalību teātra izrādes tapšanā, kā arī visai Madlienas kultūras nama komandai.

Aspazijas lugā „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” darbojas 45 personāži un ļaužu grupas, kas uzvedumam prasa lielu aktieru sastāvu. Ar Madlienas cilvēkresursiem nepietiek un ir jāpaplašina Madlienas pagasta robežas, iesaistot aktierus un māksliniekus no blakus pagastiem. Kā rezultātā izrāde „Madlienas baznīcas torņa cēlējs” top kā starppagastu sadraudzības projekts, veicinot Ogres novada lauku teritoriju savstarpējo sadarbību un attīstību. Izrādē piedalās amatierteātru aktieri no 4 pagastiem – Madlienas, Ķeipenes, Suntažiem, Lauberes, un Ogres. Uzvedumā dzīvās mūzikas spēlei, dziesmām un dejām ir iesaistīti Madlienas kultūras nama kolektīvi – jauktais koris „Madliena”, senioru vokālais ansamblis „Tik un Tā”, pūtēju orķestris „Madliena” un jauniešu deju kolektīvs „Daina”. Un iestudējot izrādi ir radies vēl viens sen lolots sapnis par kopīgu Madlienas kultūras nama kolektīvu uzvedumu, kas būtu vērtīgs kultūras produkts, ar ko mēs vēlētos pozicionēt Madlienu visai Latvijai un tās viesiem.

Ievērības cienīgi ir teātra uzveduma veidotāju vārdi, kas veido profesionālu cilvēku komandu:

Režisors – Didzis Cauka (Dailes teātris, Latvijas Radio, Madlienas amatierteātris)

Scenogrāfs – Kristīne Zobena (Latvijas Nacionālā teātris)

Kostīmu māksliniece – Evija Dāboliņa (Vispārējo Dziesmu un deju svētku galvenā kostīmu māksliniece)

Gaismu mākslinieks – Harijs Zālītis (Dailes teātris)

Mūzikas autori – Igors Karņeļuks (komponists), Viesturs Lazdiņš (Ogres novada pūtēju orķestru virsdiriģents un pūtēju orķestra „Madliena” diriģents), Mareks Liepa

Video un skaņu meistars – Mareks Liepa (Madlienas kultūras nama gaismas un skaņas operators), kuram palīdzēs Miks Bičevskis un Agnis Lazdiņš.

Deju iestudētāja, kustību konsultante – Agrita Kaužena (Madlienas kultūras nama jauniešu deju kolektīva „Daina” vadītāja)

Izrādes rekvizītu mākslinieciskais noformējums – K.Kažociņa Madlienas mūzikas un mākslas skola

Skatuves montāžas meistars – Gunārs Jēkabsons (Madlienas kultūras nams)

Projekta vadītājs – Viesturs Lazdiņš (Madlienas kultūras nama vadītājs)

Sabiedriskās attiecības, teātra pirmizrādes un izrāžu organizators – Elīna Daugerte (Madlienas kultūras nama pasākumu organizatore)

Mēs ļoti ceram un ticam, ka iesāktais darbs un pienākums pret šiem latviešu tautas dižgariem tiks veiksmīgi īstenots.

Ar cieņu, iestudējuma režisors Didzis Cauka.

Elīna Daugerte Madlienas kultūras nama pasākumu organizatore