“Madlienas vēstis” 2011. gada augusts

Draudzība un nometnes gada garumā.

Jau deviņpadsmito gadu evanģēliski luteriskā Baznīca saviem svētdienas skolas bērniem, skolotājiem, vecākiem un citiem ar baznīcas dzīvi saistītiem cilvēkiem organizē sadraudzības dienas.

Kopā ar vācu draugiem nometnē pie Rāznas ezera

Šī tradīcija jau saista paaudzes, jo vecāki, kuri paši kādreiz bija svētdienas skolas bērni, tagad kopā ar saviem bērniem dodas uz šīm nometnēm, lai kopīgi atpūstos un izbaudītu sadraudzību ar savu ģimeni un pārējiem nometnes dalībniekiem. Kas veido šo cilvēku kopību un kas ir pamatā šai vienotībai un sadraudzībai tik daudzu gadu garumā? Ja to vaicātu man, – es nedomājot saku – es redzu šajos cilvēkos, viņu rīcībā, uzvedībā un katrā izvēlē Kristu. Jēzu Kristu, kura klātbūtne katrā no šiem cilvēkiem ir tikpat dzīva un reāla kā viņi elpo un kustās. Vienojošais ir katra viena attiecības ar Dievu, Jēzu Kristu, to, kurš spēj izlīdzināt pretējos spēkus, kas mājo mūsos. Šī pieredze cilvēkus vieno. Madlienas evanģēliski luteriskās baznīcas svētdienas skola darbojas jau 19 gadus. Svētdienas skolas bērnu vecāki grib saviem bērniem dot labāko un, ja arī paši visi aktīvi nepiedalās Baznīcas dzīvē, tomēr jūt, ka ļaujot savām atvasēm saņemt kristīgo vēsti, viņi palīdz saviem bērniem iegūt īpašu pieredzi. Madlienas draudzei ir cieša draudzība ar Narpes draudzi Somijā. Šī sadraudzība aizsākās jau 2006. gadā un veiksmīgi turpinās. Turpinās, domāju tādēļ, ka gan Madlienas, gan Narpes draudzi vieno šī īpašā saite – mīlestība uz Dievu un vienotība Viņā. Madlienas bērniem jau pieminētajās svētdienas skolu sadraudzības nometnēs ir iespēja piedalīties pēdējos sešus gadus tieši pateicoties zviedru draugiem Somijā, kuri palīdz segt nometnes izdevumus aktīvākajiem svētdienas skolas bērniem. Šogad svētdienas skolu sadraudzības dienas notika Rēzeknē Latgales jūrmalā – pie Rāznas ezera no 18.-23. jūlijam. Tajās piedalījās vairāk kā simts bērni no daudzām Latvijas draudzēm – Liepājas, Rīgas, Siguldas, Mālpils u.c. No Madlienas šajā nometnē piedalījās 12 bērni un svētdienas skolas skolotājas – Rasma, Edīte un Gunita. Sadraudzības dienas „Rāzna-2011” sākās ar bērnu dievkalpojumu Rēzeknes ev.lut. baznīcā. Dievkalpojumu Rēzeknē un tālāk arī garīgo vadību kā katru gadu uzņēmās mācītājs Gundars Ceipe un evanģēlists Jānis Tolpežņikovs. Nometnē, kā katru gadu katrai dienai bija savs moto, kas bija par vadmotīvu tās dienas svētbrīžiem un tēmu Bībeles studijām. Katru dienu notika rīta, pusdienu un vakara svētbrīži. Dziesma un mūzika ir īpaša dāvana, kas mums ir dota. Daudzi kristieši to novērtē un izmanto savu talantu, lai izpaustu savu mīlestību un maigumu pret savu Radītāju un Atjaunotāju tieši ar mūzikas palīdzību. Gan svētbrīžos, gan mūzikas nodarbībās un koncertos īstu muzikālu baudījumu sniedza komponists Vilnis Daņiļēvičs. Nometnes gaitā viesojās arī viesi ar savu muzikālo sniegumu. Salīdzinoši īsā laikā mums bija iespēja izdzīvot daudz skaistas mūzikas – klausīties klasisko mūziku profesionāļu sniegumā, slavēt pašiem Dievu ar dziesmām, mācīties dziedāt un pēc tam sniegt koncertu pārējiem nometnes dalībniekiem. Bez mūzikas nodarbībām, bērni varēja izvēlēties plašu klāstu radošo darbnīcu, kurās apgūt teātra mākslu, dejošanu, dažādus rokdarbus ( pērļošana, tamborēšana, origami, lakatu siešanu u.c.), zviedru, angļu un latgaliešu valodas nodarbības. Madlienieši bija aktīvākie zviedru valodas studenti, jo bija labs iemesls – kopā ar mums nometnē piedalījās seši zviedru draugi. Ir patīkami, ja vari sasveicināties un pārmīt pāris frāzes ar saviem draugiem viņu valodā. Neiztrūka katras nometnes speciālais piedzīvojums – nakts pārgājiens, kurā bērniem un skolotājiem bija jāveic oriģināli uzdevumi – kura komanda noķers un savāks kastītē vairāk odu, šķēršļu josla, Bībeles pantu zinātāju konkurss, dziedāšana, protams, u.c. Ja paraugās Latvijas kartē, redzams, ka Rāznas ezers ir viens no lielākajiem Latvijā. Ap ezeru ir apskates vērtas vietas. Bijām ekskursijā uz Mākoņkalnu – augstāko kalnu Latgalē, slavas dziesmas Dievam no augstā kalna skanēja tik skaisti, ka pat citi Mākoņkalna ekskursanti nolēma piedalīties mūsu svētbrīdī. Nakts stafetes dalībnieku apbalvošana notika turpat senatnīgā atmosfērā viduslaiku pilsdrupu ēnā – Mākoņkalna estrādē. Daba ap ezeru un sakoptās peldvietas mums ļāva izbaudīt vasarai tik piederīgo nodarbošanos – peldēšanu. Bērni katru mīļu brīdi izmantoja šo iespēju. Bija arī piedzīvojumi – peldvietu pamatiemītnieki – gulbju ģimene nelabprāt gribēja dalīties ar savu teritoriju un dažbrīd mums nācās gaidīt līdz gulbju tētis negribīgi aizslīd ar savu svītu aiz niedrēm. Elpu aizraujošs un slapjš piedzīvojums bija pēkšņā lietus-krusas-vēja ierašanās. Īsais skrējiens spēcīgajā lietū no peldvietas līdz mājiņām vienā mirklī padarīja mūs slapjākus nekā peldoties. Pēc stiprā vēja atvilgušajā, smaržīgajā priežu mežā devāmies pastaigā novērtēt postījumus – nogāztos kokus un atrautos jumtus. Paldies Dievam neviens no vētras netika cietis. Par nometnes sirdi un galveno pasākumu tiek dēvēts nakts dievkalpojums un svētceļojums. Tas patiesi ir tā vērts, lai tajā piedalītos. Tas notiek tā: tiek iekārtotas vairākas t.s. lūgšanu stacijas – izgreznotas ar ziediem un ar aizdegtām svecēm izveidoti kristīgi simboli – krusts, eņģelis, sirds u.c. Nakts svētceļojuma dalībnieki sāk savu gājumu no tuvējās baznīcas ar svētbrīdi 4 km attālumā no gala stacijas nometnē. Katrā stacijā svētceļnieki lāpu gaismā noklausās Dieva vārda lasījumā, skan dziesma, lūgšana par šo vietu, par mums pašiem, par Latvijas tautu un dodamies uz nākamo staciju. Pēdējā galvenā stacijā visi vienojas kopīgā lūgšanā un noslēdz ar skaistākajām slavas dziesmām un miera sveicienu – apskaujot viens otru ar vārdiem – Kristus miers ar tevi. Tie ir labākie vārdi, ko varam veltīt viens otram ikvienā dzīves situācijā… bet nakts atmosfērā tas paliek atmiņā ar īpašu nozīmi. Nometnes noslēgumā bija skaists koncerts, kurā visu radošo darbnīciņu dalībnieki sniedza savu veikumu. Lai gan visapkārt vērpās melni mākoņi, noslēguma koncertā viņi izlēma tikai noskatīties nevis piedalīties. Pēdējā dienā Madlienas svētdienas skolas bērni un zviedru draugi tikās mūsu mazajā sadraudzības vakarā, kurā bērni stāstīja par nometnē piedzīvoto, zviedri – Karita, Tāge un viņu bērni stāstīja par sevi un saviem iespaidiem. Bērni uzdāvināja savus zīmējumus, dziedājām un atvadījāmies kā vēl ciešāki draugi, lai satiktos nākamajā gadā. Draudzība ir ciešāka un ar īpašu garšu tad, ja to vieno Kristus. Tā ir pieredze, kas ir mūsu lielākais ieguvums ne tikai šajā nometnē, bet visa gada un dzīves garumā. Ar avīzes starpniecību sakām vislielāko paldies somu draugiem par mūsu bērniem doto iespēju būt šajā nometnē.

Madlienas sv.skolas skolotājas Gunita, Rasma, Edīte